Sajāni

Kāda ceļojuma darbi un nedarbi Sajānu kalnu sistēmā.............

Iekoduši ātras brokastis,dodamies kārtot pārējās formalitātes.Mums,protams neiesaka,pašiem doties uz pašu savienības robežu.Tā jau nu mēs padosimies,ja jāiziet tikai cauri nelielam mežiņam un esam pie robežupes.Upes krastā robežstabi,pāri upītei Mongolija.Jau ejot cauri mežiņam,ievērojam ka klintis noķēzītas ar krāsu ,netūkst ne Feģu,ne Vaņu.Aiz sajūsmas par šiem dabas papildinājumiem,ņemu un ar īlēnu kurpju labošanai,ieskrāpēju savus iniciāļus niķelētajā lielās valsts ģērbonī.No robežsargiem nav ne smakas,pārbrien upi un esi Mongolijā.Bet ko tur darīt,simtiem km tukšumā.Atpakaļnākot nosūtam telegrammas uz rietumiem un pārvietojam nometni tuvāk upei un mežam.Vakara pusē vieni dodas uz pasaules malu ,otri uz radona vannām.Tās atrodas speciālā sanatorijā.No blakus esošā kalna,pa dzelzs trubām,karstais radona ūdens nonāk tieši sanatorijas vannās.Šeit,protams,ir speciāli ārstnieciskie režīmi,bet vakaros,kad vannas brīvas,tajās tiekam iekšā arī mēs.Ieliekamies katrs savā kabīnē,savā vannā un kaifojam.Ūdens nāk verdošs,tādēļ tas jāatšķaida ar aukstā avota ūdeni.Nelaime tā ka pārāk ilgi šādā vannā nedrīkst uzkavēties,sāk reibt galva,streikot motoriņš.Tā kā sievieši nebija uzklausījuši norādījumus,mājās tikšanai bija vajadzīga palīdzība no malas.Atgriežamies jau melnā tumsiņā.***Visa nākamā diena paiet būvējot laivas,ēdot un cīnoties ar mežonīgajiem odu bariem.Tikai šodien nosecinu ka esmu atstājis mājās upes locijas.Par laimi,netālu no mums,apmetušies Tulas ūdenstūristi.Ejam ciemos un ne pa velti,atrodas liekas kartes.Tagad laivas kārtībā,kartes arī,ar nepacietību gaidam rītdienu.***Kā parasti,pirmajā dienā,paunošanās iet lēni.Katrai lietai uz jaunā rāmja jāatrod pareizā vieta.Rezerves airi tiek piesieti zem rāmja,Tas tādēļ lai apmešanās un airu zaudējuma gadījumā varētu ērti tikt pie jauna.Beidzot atstumjamies no krasta un ērti iekārtojamies sēžamvietās.Sākums diezgan iemidzinošs,par dīķi protams saukt nevar,straumes ātrums diezgan jūtams.Ūdens priecē acis ar savu smaragdzaļo nokrāsu.Krasti klinšaini,eglēm noauguši.Upe dalās attekās,daudz zemūdens un virsūdens koku.Mums garām paskrien Tulas smaiļotāji.Beidzot upe salasās vienā gultnē,krastos parādās bārkšainas klintis.Gaidam kad sāksies sportiskais maršruts.Pirmo krāci protams izlukojam.Priecājamies par lielajiem viļņiem un skaistajiem krastiem,tos varētu salīdzināt ar pārcukurujušos ievārījumu.Laiks ideāls-ne saule,ne lietus.Viļņi ap metru,lielie akmeņi normāli apbraucami.Pēkšņi,vienas krāces rajonā, ieraugam plostu.Tā tuvumā viss smaiļotāju bariņš,skraida pliki,tātad apmetušies.Drošs paliek drošs-izkāpjam krastā papētīt nedaudz krāčaino posmu.Priekš mūsu braucamajiem neatrodam neko ievērības cienīgu.Nolemjam iziet šo posmu un tikai tad celt nometni.Izgājuši krāci redzam ka nav piemērotas vietas lai tiktu krastā.Sāk līt.Pirmajā vietā aiz klintīm,kur iespējams izkāpt,velkam laivas krastā.Teltis ceļam mežiņā,bet virtuve kā ministru kabinets.Tā viscaur izklāta ar zaļu sūnu,kā plīša paklājs.Tādi paši paklāji ved uz mūsu guļamistabām.Pretējais krasts klāts nobirām un lāču alām.Vakariņas,esmu neapmierināts ka neiznāk trīs porcijas.Ņemu makšķeri un dodos uz upi.Laižu darbā gan tārpus,gan sintētiskās mušas,izvelku tikai vienu forelīti.Taisni vai griētos laist atpakaļ, bet tā āķi ierijusi līdz pašam astes galam.Vēl vienam neiztur nervi,tas piebiedrojas man.Šefpavāram veicas labāk,viņš izvelk divus hāriusus ap kilogramiem diviem.Zivju zupa nodrošināta.