Sajāni

Turpinājums atvaļinājumā veiktajam ceļojumam pa Sajāniem.........

Rīts ne visai omulīgs,nomācies ,smidzina.Iestiprinamies gruntīgi ar zirņu putru un speķa piedevām,it kā mēs taisītos uz akmeņu pārkrāmēšanu.Veikli esam laivās,krācītes mainās ar straujtecēm.Vēsais mitrums mūs piespiež nepārtraukti kustēties.Liels mākonis iemaldījies mūsu ielejā un neatlaidīgi turas virs mūsu galvām,it kā mēs būtu viņu pasūtījuši.Pašlaik ielejā valda tāds šausmu filmu noskaņojums.Krastos fantastiski robainas,zobainas un strupas klintis.Labajā krastā uz klints kāds obelisks.Lai izkustinātu kājas dodamies uz turieni.Izrādās,šeit 1971 gādā,27 gadu vecumā gājusi bojā Štoba Jevgēņija.Momento mori.Šādas un līdzīgas piemiņas plāksnes sastopamas gandrīz uz visām straujākajām upēm.Ap dūšu sametas sumji,braucam tālāk.Negants lietus kapā ūdeni un mūsu muguras,kaut kur dudina pērkons.Pēcpusdien uzsmaida saule,garastāvoklis manāmi uzlabojas.Nolemjam ātrāk kāpt krastā.Neskatoties uz gumijotajiem tērpiem,esam nedaudz samirkuši.Drēgnums iemeties kaulos.Ķeramies pie krasta atīrīšanas no sanestajiem kokiem.Kad iekārtots guļamsalons un virtuve ķeramies pie mantu žāvēšanas.Kaut arī peldēt nebija nācies,viens mantu maiss tomēr bija dabūjis sūci.Šoreiz jau varam krastā izvērsties,apkārtne to atļauj.Pecpusdiena tiek veltīta kalnu tūrismam.Paēduši pusdienas,visa grupa aiziet kalnos.Šoreiz nometnē palieku es,cerība ar makšķeri pārbaudīt visus tuvuā esošos atvariņus.