Sajāni

Nobeiguma posms ceļojumam pa Sajānu upi Kizil-hemu...............

Klāt kārtējā svētdiena.Esam nosolījušies virtuvi apgādāt ar zivīm,tādēļ steidzamies uz upi.Pamatā visi klīstam pa apkārtni,ēdam ogas un priecājamies par dabas skatiem.Visu dienu pavadu pie upes,saimniece piedraudēja barot mani tikai ar auzu pārslu tumi.Pēcpusdien tomēr paveicas un virtuve ar zivīm tiek apgādāta.Top ēdieni dažādām gaumēm.***Naktī kaut kas liels un briesmīgs sagāzis kaimiņu telti,izraustīti pat mietiņi.Top ugunskurs,vārās kam jāvārās,cepās kam jācepās.Zivīm tiek pielikts punkts.Jau desmitos atiramies no krasta,laiks kā uz pasūtījuma.Upe kļūst arvien miermīlīgāka.Atrodas vēl šādi tādi krikumiņi,sirds ielīksmošanai,bet arvien retāk.Šur tur vēl paspīd klints atsegumi,bet pie Eržejas arī tie beidzās.Kādus 50 km zemāk ciemats Sarig-sepa.Otrā krastā varena pakošanās.Kādi trīs plosti beiguši ceļot,mētājas plostu rāmji.Manāmas arī divas smaiļotāju grupas.Pēc iepriekšējām ziņām zinām ka līdz šejienei nāk kuģītis _Zarja-.Tātad laba vieta pārkāpšanai uz cita braucamā.Mums laika pietiek,tādēļ nolemjam braukt tālāk savās laivās.Izskatās arī pēc kāda vietējas nozīmes lidlauka.Upe palikusies tik plata ka iespējams vienam otru pazaudēt.Pie retajām klintīm aurojam,trenkādami atbalsis.***Nākamās dienas rīts atkal nepatīkams,slapjš,drēgns,lietus.Nedaudz pēc desmitiem uzspīd saule un mēs metamies laivās.Melnais darbs,airējam,airējam,pa laikam iestiprinamies ar halvu un atkal airējam.Pēc 4,5 stundām metam mieru,neesam taču uz galerām.Apmetamies uz krietni aizaugušas salas.Tas ir kas jauns,uzvelkam savu karogu.Nu mums ir sava republika.Kā ierasts slaitīšanās pa salu,vakariņas un naktsmiers.***No salas atvadamies neticami ātri-jau 9-20.Neticami,bet ar savu centību dienā nobraucam līdz 50km.Triecam laivas no pagrieziena uz pagriezienu.Kad uzspīd saule,saceļam kājas uz mantu maisiem un sauļojamies.Ja pagadās kāds ciematiņš,dodamies to revidēt.Pēc ilgiem laikiem tiekam pie ēšanas ēdnīcā.Atklājas ka pa ceļu līdz Kizilai 43,km.Jau ap trijiem esam vietā,kura kartē atzīmēta kā sarkanās klintis.Nolemjam tās meklēt nākošajā dienā.*** Tā kā visu rītu līņā,izejam tikai ap trijiem.Uzkuļamies pamatīgi izdegušai birzij.Ieraugam kalnā varenu alu un stiepjam augšā.Ejot trenkājam neskaitāmus irbju un rubeņu barus.Alā jocīgi ož.Tā pilna ar aitu un teļu vizītkartēm.Apkārt neskaitāmas virsotnītes,izklīstam kur nu kurais.Pļavas pilnas ar ēdelveisiem,aug savvaļas ķiploki.Šur tur jārāpjas pa klints šķautnēm,tās asas,roku āda paliek varen plāna.Kalni vienreizēji,daudz alu,grotu,brīnišķīgu arku.Kāds noslēpumains ceļš,tas izved pie avotiņa.Apkārtējie koki nosieti lupatām,diegiem,nokārti visdažādākajiem priekšmetiem.Izritināta pat 16mm kinolenta.Avotiņš tek pa koka silēm,arī tās pilnas dažādiem priekšmetiem.Kaut kur tuvumā vajagot būt tūram,kaut kādam krāterim,bet neviens to neesot redzējis.***KLāt mūsu pēdējā ceļojuma diena.Sajūtam beigu sākumu.Ātri dodamies ceļā.Pretējā krastā dzīvo čigāni,dzīvo izbalējušās bet importa teltīs,savs ganāmpulks.Pēc neilga laika ieraugam kalnu ar uzrakstu-Ļeņin.Tātad lielpilsētai jābūt netālu.Parādās obelisks-Āzijas centrs,slapjais gabals ir cauri.Jaucam ārā laivas,vācam kopā savu mantību un taisam lielo foto.Puse no grupas nolēmusi atgriezties Rīgā ar lidmašīnu,otra daļa dosies mājās apskatot Abakanas traktu.Pēc pāris dienām satiekamies Rīgā.Tātad esam izstaigājuši un izbraukuši skaistu rajonu Tuvas apgabalā,iepazinušies ar Sajānu kalniem.Kājām esam veikuši pāri simts kilometriem,laivās veikuši 370 kilometrus.Materiāls pārdomām varen plašs.