Cita pasaule.

Cilvēks dzīvo savā vidē, biežāk pat nedomājot par to un galvu noliecis – darbs, atpūta, svinības, rūpes – viss visiem un savā laikā viss. Fotogrāfija ienesa šajā ritmā būtiskas izmaiņas, gribot-negribot bija jāpaceļ galva, jāatbrīvo skats – bija interesanti redzēt sevi un savu dzīvi no malas. Taču, cilvēks jau nebūtu cilvēks, ja nepārvērstu šo fenomenu:). Fotogrāfijā var attēlot citu, ne savu, bet daudz saistošāku pasauli! Sapņu, ieceru, sajūtu un filozofijas pasauli! Tālumā esošais, it kā neredzamais, aizvien pievērš mūsu uzmanību, aicina, satrauc. Tas kļūst par vienu no fotomākslas subjektiem. Tajā pat laikā tieši fotogrāfija parāda, ka citas pasaules arvien ir mums apkārt, blakus, pretī un iekšā. Un pateicīgākie fotografēšanas objekti šajā gadījumā vienmēr ir bijuši bērni, tāpēc arī - iemīļotākie (protams, arī dzīvnieki):).