Altaja atmiņas.

Kolektīvs atvaļinājums Altaja kalnos un lejup pa Buhtarmas upi..........

Šogad metam pie malas lidošanu un dodamies pasaulē ar vilcienu.Krietna pavadītāju pūļa ielenkumā 20-50 pametam Rīgu.Līdz nākošās dienas 11-00 paspējam izgulēties,paēst brokastis un tikai tad iebraucam lielajā sādžā.Stacijā mūs pārķer nopelnīt alkstošs šoferis un aizvizina līdz Kazaņas stacijai.Laiks pietiek pavandīties pa veikaliem.Beidzot vilciena sturmēšana un kārtīgas pusdienas vilciena restorānā.Gaidam dažu vietu atbrīvošanos,lai varētu pelnīti izstiepties visā garumā.Mierīga un veiksmīga nakts,neviens no augšējiem plauktiem nav nokritis.Pirmā un lielākā problēma vilcienā,no rīta tikt tualetē nomazgāties un ttt.Ap pusdeviņiem esam gatavi brokastīm.Pēc vakardienas izdevumiem restorānvagonā,neviens vairs nedomā par brokastīm ar komfortu.Liekamies klāt pie klonmaizes un desas,Maskavas zaļajiem zirnīšiem un hlorūdens tējas.Pieklājīgi iestiprinājušies ķeramies pie darba.Izrādās ka daudz vēl jālīmē,jāšuj,Jāremontē,jātaisa.Visu vasaru ir aktīvi darbojušies tādēļ tehnika jāpielabo.Admirālis dresē mezglu mākslu,papildinādams ar anekdotēm.Pusdesmitos pārbraucam lielāko peļķi mūsu ceļā-Volgu.Striķu siešana iet pilnā sparā,katrs kaut ko ķimerē.Nemanot pienāk pusdienas laiks,nolemjam tomēr doties uz restorānvagonu.Draugs mūs piebaro ar soļanku,bifšteku un tēju.Pēcpusdien līmēšanas darbi piesīkst,pārņem lielais slinkums.Runas vairs nav par laivām,mezgliem,bet kā ātrāk atbrīvot plauktus un atlaisties slīpi.Tā kā man miegs vēl nenāk,nolemju izvīlēt zāģi.Vispārībā pie krieva ir pareizā līnija par cilvēka pilnveidošanos.Veikalā nopirktais _zāģis-Ir vienkāršs bleķa gabals ar izštancētām zobu vietām.Lai varētu zāģēt ir jāiemācās to uzasināt.Naivais,domāju,ka asinot zāģi neļaušu kolēģiem gulēt.Efekts bija pretējs.Pēc neilga laika jau gulēja viss vagons un labsajūtā raustīja kājas.Tikko pabeidzu vīlēt,visi pa druskai sāka mosties un ķerties klāt pie iesāktās līmēšanas.Pirms vakariņām kārtējā pietura,vietējie gāžas iekšā bariem.Ar lielām pūlēm aizstāvam savu teritoriju,kurā noteikti kāds grib iespraukties.Pulkstenis rāda tikai 21-00,ārā jau tumšs,esam aizsteigušies kādas divas stundas pretī nākošai dienai.Ķeramies pie vakariņām,tēja šovakar nebūšot,arī blakus vagonos nav ūdens.Admirālis pārskaities aiznesas uz restorānvagonu.Ūdens ir dabūts,kaut arī nenosakāmas krāsas un garšas.Palēnām kārtojamies gulēšanai.Iedzimtie blenž uz mums kā zooloģiskā dārzā.Valodu viņi nesaprot-tāpēc mutes atkāruši vēro mūsu izdarības.Rāpjos savā iemīļotajā trešajā stāvā.Tā paiet nakts ar nelieliem starpgadījumiem un cīņu par mūsu teritoriju.Notikumi risinās tumsā tāpēc aprakstīt tos ir apgrūtinoši.Rīts pelēks,esam jau Sibīrijā.Sibīrija no Eiropas atšķiras ar to ka bērzi garāki,klajumi plašāki un dubļi lielāki.Laiku īsinot,risinam gudras runas,ruņā protams vīri,tie esot gudrāki.No sākuma par sevi,tad sāk apcelt vājo dzimumu,tad iebrauc dziļākos ūdeņos un runas iet par filmām un filmēšanu.Vēl viens temats par ceļojumiem uz austrumiem,ne pēc paša gribas.Uz to rosina vakar redzētais vagons ar aizrestotiem logiem un pusplikiem vīriem tajos.Tad medicīna,par Gaiziņā lauztiem kauliem un ttt.Beidzot pienāk laiks doties uz restorānvagonu pusdienās.Izbriduši cauri vairākiem,jau piecūkotiem vagoniem,tiekam pie galdiņa.Oberis mūs jau pazīst un klāj galdu septiņiem.Galdā parādās vīna blašķis.Dzer arī admirālis,tātad visiem tīra sirdsapziņa.Pētot ainavas aiz loga nāk miegs.Ķeramies atkal klāt pie gumijoto bikšu līmēšanas.Tuvojamies Omskai.Ap pieciem no rīta ierodas oficiāla persona un sāk kopējā vagonā nodibināt ierasto kārtību.Apakšējie soli esot tikai sēdēšanai,jāsaraujas.Vagonā karsts un smacīgs.Kad noiet garām vagona pavadonis,gaisā pavīd alkohola smaka.Šķērsojam Obu ar daudzām tās attekām.Īsa pietura Barnaulā.Ārpusē sākas Altaja stepe.Ātri satumst,cilvēku pieplūdums apsīkst.22-30 Zašķitas stacija-evakuējamies.Noorganizējas transports un lieliska naktsmītne.Pirms gulētiešanas duša,vareni pēc smacīgā vilciena.