Altaja atmiņas

Ceļojums pa Altaja kalniem un Buhtarmas upi.....................

Nākamā diena paiet saimnieciskā būšanā.Tiek sapirkti vajadzīgie produkti,noskaidrotas tālākās koordinātes.Kādam priekšniekam tiek piešķirti Rīgas suvenīri.Mūs ļoti laipni pavada,dod daudz derīgu padomu,sasola debesu brīnumus.Un tā pēc lieliem solījumiem,viens prāmis jau aiziet bez mums.Nesteidzīgi karsējam mantas un savas miesas uz apkārtējiem akmeņiem.Beidzot laime uzsmaida arī mums.Uzrodas autobusiņš,kurš mūs aizvizina līdz Katonas-Karagajai.Ar milzīgu prāmi pārceļamies pāri par vienu no Buhtarmas jūras līčiem un sākam daudzu stundu garo kratīšanos ar mazo busiņu.Par laimi ventilācija laba un skābekļa trūkumu nejūtam.Ar savu milzīgo kravu sagādājam neērtības vietējiem,bet viņi ir pieticīgi un vareni saspiežas.Brauciens izdodas ļoti patīkams,mainās ainavas,parādās sniegiem klātas virsotnes.Nometni rīkojam Katonas-Karagajas nostūrī,kādā bērzainā pussaliņā,trīs metrus plata burbuļojoša strauta malā.Ir cerības ka jau rīt nokļūsim līdz Rahmānova avotiem.***No rīta admirālis uzdevuma augstumos.Pulkstenis knapi seši,kad jau atskan brēciens-celties.Neliela rīta pelde,brokastis,un tiek jau autoostā risināts jautājums par mūsu tālāk virzīšanos.Mantu pārvešanai tiek sarunāta smagā mašīna,pašiem jābrauc ar autobusu.Ceļš ļoti interesants.Aizkustina apkārtējie kalni.Skaisti saplūst baltās sniega cepures ar zaļajām plavām.Ceļš tuvojas upei,tā ir mūsu Buhtarma.Divus kilometrus pirms Uriļas,ceļu aizšķēso bomis.Pie bomja maza būdiņa-kontrole.Robežsargiem jau ziņots ka virzamies uz viņu pusi.Pasu pārbaude un dodamies tālāk.Pie Uriļas izsēdina,atkal pārbauda augstāk stāvoša priekšniecība.Āksti-izskatās ka viņi tiešām dara svarīgu darbu un ķer šeit robežpārkāpējus.Noskaidrojam kur pasts,kur Ķīnas robeža.Šķēŗsojam Buhtarmu pa uzkarināmo tiltu-ūdens bezkaunīgi skaists,smaragdzaļš.Otrā krastā jau mūs sagaida smagā mašīna ar somām.Salecam kuzovā un laižam tālāk.Brīžiem ceļš vijas starp klintīm,reizēm pa mežu,reizēm iziet pie pašas upes.Sasniedzam Berelas ciemu,netīrs,dubļi.Ceļamies arvien augstāk kalnos.Ceļā satiekam pretimbraucošu motociklu,mūsu šoferīša paziņa.Tiekam ārā no mašīnas izvingrināt kājas.Kamēr sievieši mielojas ar ogām,veči tiek pie mazkalibrenes.Arī turpmāk ceļš nepārtraukti uzņem augstumu.Vietām tas vijas gar pašu kraujas malu.Kādā gravā iegāzies autoceltnis.Šoferis esot ticis cauri ar pāris lauztām ribām.Drīz saredzams ezers un klāt jau slavenie Rahmānova avoti.Sanatorijas teritorijā mums protams apmesties neļauj.Sāk nedaudz smidzināt,sametam mantas zem plēvēm un taisam ugunskuru.Vīri rīko nometni,sievieši gatavo vakariņas.Pamanam apkārtnē susļikus.Pie vienas alas nosēžu vairāk kā stundu,velti.Kārtīgi iestiprinājušies,agri noliekamies slīpi.***Nākošās trīs dienas tiks veltītas tieši šim rajonam.Tepat tuvumā Arasanas upīte ar saviem kanjoniem un ūdeskritumiem.Tepat netālu arī Berela.Par Altaja skaistumu ir dzirdēts daudz,bet kad redzi savām acīm,vari nosecināt,ka apraksti ir tikai pupu mizas.Divi noklīst pārāk tālu,uzsākam meklēšanu.Admirālis ir tā noskaities ka nevar pat palamāties.Nolemjam doties uz sanatorijas radona vannām,bet tā kā ir svētdiena,šī izklaide mums atkrīt.Velreiz atgriežamies pie Arasanas.Fotografējam,filmējam tās ūdenskritumu pie Velna tilta.Tas sastāv no četrām pakāpēm.Pēdējā pakāpe ir visskaistākā un pieejamākā.Daudzos posmos upīte iegāžas kanjonos un nav pieejama.Šādus posmus nākas apiet pa mežu.Sadzērušies kumisu,dodamies uz Balto Berelu.Gribam izpētīt kur varētu sākt braukt ar laivām.Nonākuši tuvākajā virsotnē ieraugam vareno un sniegiem klāto BELUHAS VIRSOTNI.Pļavas vienos ziedos,bet ziemeļu nogāzēs balts sniegs.Pieņemam sniega vannas,pikojamies,kaifs.Beidzot esam arī pie Berelas.Stāvas nogāzes,apakšā ārdās upe.Lielāko tiesu braucama,vietām pludināma,vietām nenāc par tuvu.