NAKTS AKVARELIS
nakts tumsā skatīties un domāt savas domas...par dzīvi un par to, kā sadalītas lomas...
nakts iemirdzas
jau koku zari kaili
bet debesīs skrien aši
māk
jau sirdī zogas
aukstās ziemas bailes
salts vējš kā apjucis
pa lapu kaudzēm vandās
un apjukuši mēs
mēs paši
kam sirdis mīlestību alkstot
drūmā naktī blandās
P.S. Foto ir mans akvarelis.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Elija | 22:08 09.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |
burvīgs akvarelis - zelta labības lauks magonēs ietinies - pirmā asociācija :)
bet dzejolim man pierakstījās šāda trīsrinde:
palieku
pārlieku brīva un viena – kā elpa -
ar spārniem tumšiem kā padebešiem
:)
Sanita | 16:19 10.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |
jauki un silti! seviski sis akvarelis.:-)
Picha | 13:23 11.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Pasakains akvarelis un izjustas dzejas rindas! :)
akatalina | 13:38 19.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |
superīgi
Oliss | 16:21 09.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Šo vajadzēja rudenī, tagad ir ziema un vajaga kaut ko baltu un pūkainu...