Altaja atmiņas
Ceturtais turpinājums ceļojumam pa Altaju kājām un laivās...........
Drūms rīts.Dežuranti aizguļas.Krūmi,malka slapja,uguni nevar iekurināt.Piesteidzas palīgā gani un iedod iekuram skalus.Padzeram kakao un dodamies ceļā.Man,ar sadurto kāju par maz,gatavoju nākošo.Kamēr pārējie palaikam apsēžas atpūsties,es dodos lēnām uz priekšu.Soma tomēr jūtama,pluss 16mm kamera,pluss sadurtā kāja.Neiedomājos ka tik pamatīgi atraušos no pārējiem.Karti gan no rīta apskatīju,bet pāreju upei laikam precīzi nenofiksēju.Kātoju,kātoju,līdz atdūros cirkā.Sapratu ka esmu aizgājis par tālu.Griežos atpakaļ un cītīgi pētu pēdas upes malā.Beidzot ieraugu 46.izmēra zābaku pēdas krastmalas mālos.Tik liela kāja var būt tikai latvietim,esmu pārliecināts ka tā pieder mūsu dakterim.Tā kā no ēdamā pie manis ir tikai buljona kubiciņi,uzvāru tos pašus.Kaulos atgrižas spēks un siltums.Meklēju pēc iespējas drošāku vietu kur šķērsot upi.Varu paļauties tikai uz sevi.Beidzot atrodu pamatīgu bozi atbalstam un nosvīdušu pieri tieku pāri upei.Vienam svešā rojonā nav patīkami.Eju kalnā,strauji satumst.Kad sasniedzu kalna kori,ir melna tumsa.Iekārtojos zem vientuļa koka,ielienu guļammaisā.Pie rokas nolieku katlu,pavārnīcu.Ja nakti iztraucētu kāds zvērs,varētu taisīt pamatīgu trobeli.Nemanot aizmiegu.Pārējie kāpjot kalnā nosprieduši,ka būšu jau nometnē.Izteikuši jau dažādas briesmīgas domas,kuras nemaz negribas atkārtot.Palīdzību nākamās dienas meklēšanai izteikusi vēl kāda latviešu grupa,kura šodien te ieradusies.Tiek sarunāts pat helikopters.Drūmi likušies gulēt lai no rīta sāktu meklēšanu.Protams ka gulēlu caurā miegā.Tikko parādījās pirmā gaismiņa,savācu mantas un devos ceļā.Pēc metriem 30.sākas nogāze un redzu lejā ciematu.Īsā laikā esmu lejā un grabinos gar katliem,esmu izsalcis kā vilks.Telšu spraugās parādās izbiedētas sejas.Vai tiešām pats ieradies.Pieceļas visi,stāstu savus piedzīvojumus.Tā man būšot mācība,bizot vienam.Šodien gan esot bijusi plānota brīvdiena,bet tā kā admirālis nogrābis smago mašīnu,ķeram mantas.Neticamā ātrumā tās saliktas mašīnā un jau pēc pusstundas jau esam Berelas krastā.Nometne ,karaliskas pusdienas ar salātiem ,saldiem ēdieniem.Ciemā veikals.Sākas lielie būvdarbi,top rāmji,airi.Sākas normāla ūdenstūrista ikdiena.Sestajā augustā atiramies no krasta.Viena no laivām īsā laikā apmet divus kūleņus.Dusmas tiek izgāztas uz admirāli,viņa eksperimentālo rāmi.Lai paglābtu admirāli no linčošanas,apmainos laivām.Tā kā braucu viens pats,labi izjūtu pārāk šaura rāmja nepilnības straujā ūdenī.Jūtos kā virves staigātājs,tad jau mazais kajaks ir stabilāks.Manai pieredzei tas protams par sliktu nenāca.Vakarā rāmi izjaucu un pārtaisīju krāču variantam.Agrā celšanās ir beigusies.Izbraucam tikai pirms vienpadsmitiem.Kā tiekam krastā tā pazūdam ērkšķogu krūmos,to šeit netrūkst.Pusdienas pie Uriļas ciema.No šejienes mums jāziņo glābšanas dienestam un Rīgai ka ejam pēc plānotā grafika.Izrādās ka sakarā ar siena novākšanas darbiem,visas iestādes slēgtas.Satiekam Sverdlovskas grupu,sākas gudras pārrunas.Vietējie hāriusu bendes mums pastāsta ,ka vairākas dienas atpakaļ,šeit bijusi vēl kāda grupa ar červietīgām laivām.Liekas arī esot bijuši no Rīgas.Turpinam braucienu,gultne paplašinājusies,upē daudz koku,krūmu sanesas.Diena paiet bez starpgadījumiem,uz vakaru savelkas drūmi mākoņi,zibeņo.
