Altaja atmiņas

Turpinājums Altaja piedzīvojumiem...............................

Drūms arī rīts,dežuranti aizgulējušies.Krūmi,malka slapja,uguni nevar iekurt.Iestiprinājušies ,dodamies tālāk.Man ar sadurto kāju,piedzīvojumu par maz,gatavoju nākošo.Kamēr pārējie atpūšas,es pa druskai dodos uz priekšu.Kāja liek sevi manīt,soma arī pasmaga,stiepju vēl ADMIRU 16mm kinokameru.Nebiju domājis ka tik daudz atraušos no pārējiem.Karti gan no rīta apskatīju,bet pāreju upei nebiju kārtīgi nofiksējis.Kātoju,kātoju līdz atdūros cirkā.Sapratu ka esmu aizgājis par tālu.Griežos atpakaļ un sāku pētīt pēdas upes krastā.Beidzot atrodu vietu kur upē iegājušas 46.izmēra zābaki.Tāds izmērs var būt tikai latvietim,tātad mūsu dakterim.Tā kā no ēdamā man ir tikai buljona kubiciņi,uzvāru tospašus.Kaulos atgriežas spēks un siltums.Sameklēju kārtīgu bozi atbalstam un nosvīdušu pieri šķērsoju straumi.Vienam tas nav visai patīkami.Eju kalnā,strauji satumst.Sasniedzu kalna galu,ir jau melna tumsa,t alāk iet ir neiespējami.Iekārtojos zem vienīgā koka un ielienu guļammaisā.Pa rokai nolieku katlu un pavārnīcu,ja apciemo kāds pekainis, lai varētu taisīt trobeli.Pārējie,kāpjot kalnā,nolēmuši ka esmu jau nometnē.Tā kā manis nav,sacēluši trauksmi. Palīdzību,nākošās dienas meklēšanai,pieteikusi vēl kāda latviešu grupa,kura šeit tikko ieradusies.Sarunājuši pat helikopteri.**Tikko parādījās mazākā gaisma,savācu mantas lai dotos tālāk.Pēc metriem 30 sākas nogāze,lejā ciemats.Telšu spraugās parādās izbiedētas sejas.Vispirms saņemu kārtīgu politinformāciju,tad stāstu savu piedzīvoto.Tā kā admirālim izdodas sarunāt mašīnu,steigā vācam mantas.Pēc pusstundas jau esam Berelas krastā.Pusdienas šodien karaliskas,salāti,saldais.Sākas lielie būvdarbi,džinkst zāģi,klaudz cirvji,top laivu rāmji,airi.Sākas normāla ūdenstūrista ikdiena.**Pēc lielas tuntuļošanās esam ūdenī.Admirālis,daktera katamarānam ,uztaisījis eksperimentālo rāmi,tik šauru ar kādu es braucu mačos.Seko divas gāšanās.Dakteris solās kādam taisīt harikiri.Lai glābtu admirāli,apmainos laivām.Ar šauro rāmi ,kalnu upē ir ko turēt.Tā kā braucu viens pats,man tas ir labs treniņš.Vakarā rāmi izjaucu un pārtaisu atbilstošu apstākļiem.**Agrā celšanās ir beigusies,nekas vairāk nav jāstiep,sakrāmē tik laivā un brauc.Krastos daudz skaistu vietu,kā apstājamies tā metamies krūmos ēst ogas,to šeit netrūkst.Pusdienas pie Uriļas ciema.Dodamies uz pastu klapēt telegrammas uz Rīgu,glābšanas dienestam,ka ejam pēc grafika.Izrādās visas iestādes ciet,esot siena laiks.Upes gultne sāk paplašināties,attekas pilnas sanestiem kokiem un krūmiem.Diena paiet bez starpgadījumiem.Vakara pusē atkal savelkas lietus mākoņi,zibeņo.***Nobeigums sekos.