Karakums

Esmu jau rakstījis par ūdenstūrisma piedzīvojumiem,lai iet šoreiz tīrs kājnieku.

Jauns pavasaris,jaunas trakulības.Togad tūristu klubam tuksneša gads.Grupiņā salasamies 12.cilvēki ar vienādu novirzienu.4.aprilis,6-30 salasamies lidostā lai dotos kārtējā avantūrā.Pats nepatīkamākais,kā parasti,dauzīšanās caur lielo ģerevņu.Kamēr tieci no vienas lidostas uz otru ar visām viņu,tā sacamajām ērtībām,esi jau pārguris.Sākam justies cilvēcīgi,kad nosēžamies Azerbeidžānas lidostā Baku.Ir lijis,temperatūra +6,tātad normāls pavasaris.Nogādājam sevi un savas mantas uz diezgan patālu viesnīcu.Devītajā stāvā mūs sašķiro pa dzimumiem un sākam pavēlas vakariņas.Tā kā airoflote mūs nebaroja,tikai iedeva kaut kādu šķidrumu,esam stipri izsalkuši.***Atvēruši acis ieraugam drūmi pelēkas debesis.Pēc brokastīm arī laiks noskaidrojas un varam doties ekskursijā pa pilsētu.Vispārībā diena tiek veltīta Baku apskatei.Klejojam gan kopā,gan atsevišķī,reizēm gaumes kopīgas,reizēm katram sava.Ēdam kur nu kurais un ko nu kuršs,vēl varam to atļauties.Diena noslēdzas ar ekskursiju,Baku ugunis.Tā tiešām izdodas,skatam pilsētu no augstākajiem punktiem.Bērneļi uzskata mūs par ārzemniekiem un nepārtraukti diedelē cigaretes,košļeniVecā pilsēta ar saviem torņiem,kafejnīcām un pirtīm ir uzmanības vērta.***Nākošā diena iesākas kā vienmēr un visur,brokastis.Izrādes ar ūdeni,tomēr devītais stāvs,tik augstu ne vienmēr velk.It kā sarunāts busiņš ekskursijai,tas neierodas,normāli.Liekas ka visi to vien gaidījuši,izklīst momentā kur nu kurais un pēc desmit minūtēm neviens vairs nav atrodams.Ko nu kurš,kurš revidē tirgu,kurš veikalus.Uz pusdienām tomēr visi salasās laicīgi,Ierodas arī pazudušais autobuss.Mūs vizina uz Uguns templi.Tā kā mums ir savs gids,kurš runā mums saprotamā mēlē,klausamies mutes atplētuši.Iepazīstina ar 29 ceļļu nozīmi.Jau gadu simtiem atpakaļ celtā celtne ar mūžīgo uguni,gāzes liesmu.Kāds tur brīnums,esam taču uz naftasmucas Baku.Tālāk dodamies uz Apšeronas pussalu,šeit lielākās naftas atradnes.Pāļu ceļi iesniedzas jūrā 14km. garumā.Izrāda mums tuvākās naftas ieguves platformas.Pastāsta par tālāko platformu 80km no krasta.Tā būvēta uz nogremdētiem kuģiem.Uz platformas divas sešstāvu mājas,ceļoties deviņstāvu.Apkārtējos,naftas pankumiem klātos dīķos ,peldas gulbji,pie tam balti.Laiks atgriezties.Busiņš mūs pieved pie viesnīcas,paņemam mantas un braucam uz ostu.Tālāk brauksim ar prāmi,jāsķērso Kaspijas jūra.No prāmja atgriežas mūsu vadītāja,mūs vedīšot,ja viņa apsolas pēc pārgājiena precēties.Sākas,jāvaktē mūsu sievieši.Kamēr tiekam uz prāmja,notiesājam visus sausās pārtikas krājumus.Prāmja vēderā lēnām pazūd vilcienu vagoni,automašīnas.Pēc deviņiem varam rāpties arī mēs.Sākas kārtējais jampadracis,mēs esot par četriem vairāk nekā samaksāts.Taisam visādus rēbusus kamēr uz klāja esam visi.Sasēdina mūs kopējā zālē ,cilvēki 50.Sēdekļi kā lidmašīnā,fonā televīzors.Beigās izrādās ka mums pat ir apmaksātas kajītes,ar gultiņām ,palagiem un ttt.Beidzot lielais briesmonis,,Sovetskij Tadžikistan,,noraustās un sāk kustēties.Uz redzi Azerbeidžāna,skatienam pazūd Baku nakts ugunis.Pa televīzoru rāda ,,Dzezā tikai meitenes,,.Atveras bārs un daļa braucēju sabirst tajā.Beidzot nodziest ugunis,iestājas nosacīts klusums.Prāmis,monotoni dudinādams,dodas un otru krastu,citu republiku.Turpinājumi sekos.