Karakums

Nobeigums klejojumam pa Turkmēniju.Bildē-tuksnesī nomaldījies...

Tātad esam nokļuvuši Bahardenā.Tā ir viena no četrām psrs alām,kura pimērota apmeklētājiem.Vietējais alas nosaukums Kov-Ata,kas nozīmē alu tēvs.Ala atklāta jau 1896.gadā,izbūvētas glaunas betona kāpnes.Uz nelieliem laukumiņiem atpūtas soliņi.Nokāpjam 26.metru dziļumā.Mākslīgais apgaismojums.Ziņas no ziņojuma dēļa-Alas garums 250 metri,platums 26 metri,vidējais ezera dziļums 6 metri,maksimālais 14 metri,ezera tilpums 6500kubikmetri.Noģērbjamies un kārtējais kaifs.Ūdens temperatūra ezerā 33-37,5 grādi.Mums tāda cerība šeit nodzīvot līdz slēgšanai-18-00.Izturam apmēram stundu,cik ilgi var peldēt,nogurstam,un vēl tik siltā ūdenī.Knapi sevi uznesam augšā.Arī ārā +30.Tādi paši,peldkostīmos,dodamies uz vietējo,vaļējo, restorānu.Nositam skopumu ar aliņu,tad kārta šampanietim,tad šaslikam ar skābulīti.Man kļūst garlaicīgi,dodos augšā kalnos.Tieši virs alas sākas taka.Uzkāpju pirmajā paugurā,vilina nākošais.Kāpju arvien tālāk.Beidzot sasniedzu apkārtnes augstāko virsotnīti,otrā pusē cirks,sākas cita ieleja.Augšā atklājas neliela pļaviņa kurā zied tulpītes.Sarauju jubilāram puķes un šļūcu lejā.Kafejnīcā orģijas turpinās,iet vaļā dejās.Vienai no mūsējām atkal piesities pielūdzējs.Nākas tam likt visādus batonus kamēr atšujas.Sāk tumst,pēdējais laiks taisīt nometni.Ar malku trūcīgi,gatavojam maizītes.Teltis kaujas gatavībā,varam turpināt svinēšanu.Ugunskurā palēnām pazūd nevajadzīgās mantas.Atkal iet vaļā dziesmas.No tumsas iznirst trīs robežsargi.Līdz robežai seši kilometri.Tā kā vecākais ir lietuvietis,dokumentu uzrādīšana izpaliek.Puiši pievienojas mums.Kāds no viņiem atnes kūpinātu samu,uzrodas rezerves spirtiņš.Cienājam puišus ar Latvijas klonmaizi,cits nekas nav palicis.