Turiāde Armēnijā

Atskats uz kādu Turiādi pa Armēnijas teritoriju.................

Šis brauciens saistīts ar tūrista kluba rīkoto turiādi Armēnijā.Grupas sastāvs tiešām interesants,trīs večiem nāksies izturēt desmit dāmu untumus.Deviņos vakarā pulcējamies lidostā.Patīkamākais,ka nebūs jānosēžas Maskavā,ši pilsēta man ir kā zobu sāpes.Pēc trīs stundu lidojuma esam tieši Erevanā.Veiksmīgi pārvietojamies uz viesnīcu.Mūsu trijotnei ierāda diezgan jauku istabiņu,reizēm esot pat ūdens.Viesnīcas teritorijā paliels baseins,bet redzot cik daudz tur sagāž hloru,pāriet visa apetīte tur iemērkties.Pēc pirmajām brokastīm mūsu rīcībā autobuss un gids.Tiekam vizināti pa pilsētu ,muzejiem.Vārdu sakot gūstam pirmos iespaidus.Braucam uz 50 km attālo Horvirap klosteri.Braucam pa Ararata ieleju,kura stiepjas 200 km garumā.Ielejas vienā galā Ararats Lielais 5165m un mazais ap 3000 metriem.Ielejas otrā galā Aragaca kalns pāri 4000šiem metru.Skaisti izskatās abi Ararati,tie atrodas Turcijas teritorijā 12 km viens no otra.Ieleja bagāta vīnogulājiem.Horvirap klosteris celts 4 gadu simtā.No pirmajām celtnēm nekas gan nav saglabājies.Kadreiz bijis vīriešu klosteris.Klosterī saglabājusies soda bedre,kurā kristietības nesējs Grigorijs nosēdējis 14 gadus.Kādreiz šo bedri klājušas tikai restes,tagad jumts.Arī mums tiek tas gods nokāpt 7 metru dziļumā.Speciāla upurēšanas vieta,kur kauti auni un gaiļi.Esam 11,5 kilometri līdz robežai,Turcijai.Redzam 5 robežjoslas,protams no dzeloņstieplēm.Tai seko neitrālā zona,aiz tās turku raķetes.Dažš atlkāti noplātās ar fotoaparātu,klāt robežsargi,stādīšot protokolu.Mūsu vadība tos kaunina un pat draud.Fotografējam par spīti tiem auniem,kas te slepens,dzeloņdrātis,turku Ararati.Vīns kādreiz esot uzskatīts par indi,bet ar laiku uzskati mainījušies,atklātas tā ārstnieciskās īpašības.Armēņiem ir uzskats...iedzersi 100 gramus-būsi drošs kā ērglis,iedzersi 200 gramus-būsi stulbs kā auns,iedzersi 300 gramus-rukšķēsi kā cūka dubļos.Armēnija šajā laikā ir vienīgā republika psrs kurā nav atskurbtuves.Vienu Erevānā gan esot atvēruši,bet tākā ilgā laika posmā tur nokļuvuš tikai divi maskaļi,slēguši.Atgriezušies pusdienojam tad vilciens Erevāna-Kafana.Pavisam ērti,vietējo nav.Katra vagona galā robežsargi.Ilgi lūr pasēs,fizionomijās,meklē diversantus.Braucam gar pašām dzeloņdrātīm,aiz tām tek Araksas upīte.Spīd skaista mēnesnīca.Stabi,drātis,uzartā josla kā uz delnas.Kad vilciens pietur kādā starpstacijā ,no robežas puses šauj pa logiem ar milzīgi jaudīgiem prožektoriem.Ja nepaspēsi novākt skatu,ilgi neko neredzi.Brīnums ka vagonā ielaiž vietējos tirgoties ar aprikozēm.Tās gan pazaļas,bet stumjam vaigos,redzēs ar ko tas beigsies.Divdesmit minūtes pēc pusnakts esam Nahičevanā.Atkal individuāla pasu pārbaude un kā par brīnumu veiksmīga ceļa novēlējumi.Nakts,tādēļ nekur tālu netaisamies.Turpat pie stacijas,kafejnīcas priekšā,iekārtojamies uz gulēšanu.Vienam meitēnam no blakus grupas uznāk briesmīgas vēdersāpes,nākas aizvest uz slimnīcu.Sākas.Gulēšana diez ko nesanāk.Kauc suņi,kaujas kaķi un vietējie veči.Palīdzu nodzist lampai pie kafejnīcas un atkaujos no suņiem.Beidzot klāt ir arī rīts,brokastis.Līdz pēcpusdienai iepazīstamies ar Nahičevanu.Apskatam mauzoleju,amfiteātri-estrādi,autrumnieku tirgu,tiekam ielaisti arī musulmaņu mošejā.Pēcpusdiena paiet ceļa uz Biceneku pāreju,apmeram 60km.Beidzot esam brīvībā.Nakts ir klusa un skaidra.Lielais debess prožektors neļauj aizmigt.Ir pavēss,izlienu no telts,uzkurinu ugunskuru un kaifoju par nakts klusumu.Tikko esmu nedaudz iesnaudies,jāceļas.Pupiņbrokastis un pirms deviņiem sākam cilpot.Uzņemam pārejas virzienu.Iznāk nogriezt stūri,Azerbeidžānas un esam atpakaļ Armēnijā.Ejot lejā,ieklīstam bišu druvā.Medus izlijis arī uz ceļa,bites draudīgi griežas ap mums.Mūs izglābj garambraucoša mašīna,parauj 7km līdz Šagat ciemam.Tikko iekārtojamies pusdienot,klāt milicis.Pasu pārbaude.Protams viņam jāpalielās ka dienējis Rīgā,cēlis lidostu.Tāda sajūta ka savienībā neatradīsi nostūri kur kāds nebūtu dienējis Latvijā.Tā kā ūdenskrātuves un ūdenskritumu rajonā nedrīkst celt teltis,iekārtojamies turpat pie upes.Būs arī iespēja sabarot apslimušos ar zāļu porcijām.Kādā somā atrodas sveša paciņa,atverot izrādās ka tā ir govs karaša.Jautrība varena-vainīgais pagaidām nezināms.Paciņa ārā netiek mesta,bet godīgi nolikta maliņā,redzēsim kura somā tā atradīsies rītvakar.