Turiāde Armēnijā

Turpinājums turiādei Armēnijā...................................

Atkal pilns mēness,atkal drebulis.Atkal agras brokastis un došanās ceļā.Atstājam apsirgušos nometnē,lai tie vēlāk mūs ar autobusu panāktu.Gar upi iet nevaram,strauji cēlies ūdens līmenis.Siena pļāvēji mums parāda taisnāko ceļu uz ūdenskritumiem.Pirms divpadsmitiem mums paveras burvīgs skats,visā savā krāšņumā mums atklājas Šaki ūdenskritums.Šaki un Vorutantas upes sateka.Apkārtne tik vilinoša ka nolemjam šeit apmesties.Netālu liels augļu dārzs,saņemam atļauju salasīt kritušos ābolus un bumbierus.Papildinās mūsu vitamīnu krājumi.Pievakarē kļūst nepatīkami vēss,nākas vilkt no somām ārā džemperus.Sākuši streikot zābaki,mugursomas.Remontbrigāde strādā pat pie batarejas gaismas.Teltī svecīte,sitam zoli.***Svētdiena-neviens no telts ārā netiek triekts,negribi brokastis,guli.Tādu nav.Uzmetuši vēl skatu jaukajai apkārtnei,atgriežamies uz šosejas.Par mums apžēlojas kāds šoferītis un mēs ātri nokļūstam Sisianas rajona centrā.Uzbrūkam tirgum.Vīnogas un citi augļi pazūd mūsu vēderos.Dodamies uz Vogudi ciemu,kur atrodas mūsu dienas nagla.Karstie avoti.Laukuma vidū truba,no kuras pa vairākiem atzarojumiem gāžas ārā ūdens.Apkārt baseins,kurā var pat iegremdēties.Stāsta ka ūdens temperatūra sasniedzot pat 42 grādus.Pūš diezgan pavēss vējelis,zem ūdens jūtamies vislabāk.Pēcpusdien dodamies tālāk.Izejam cauri Šamba ciemam,garām ūdenskrātuvei.Priekšā aizsprosts pa visu ieleju,uzraksts-zapretnaja zona.Pretī nāk trīs vīri,stāv melna Volga.Sākam sarunas.Izrādās ieradies dorogoj gostj no lielpilsētas,sovhoza direktora un partijas sekretāra pavadībā.Mums piedāvā veselu jēru,bet ko mēs ar viņu iesāksim.Atveras bagāžnieks un pie mums pārceļo kaste ar bumbieriem un āboliem.Beidzot izdodas tikt vaļā no lielajiem kungiem,ejam aprunāties ar spēkstacijas sargu.Tas izrādās lāga vīrs,izvada mūss cauri zonai,pāri tiltam.Ieklīstam dārziņu teritorijā,kā no zemes uzrodas sargs.Protams apmesties šeit neatļauj,neuztic tomātu un citu ražu,Pavada mūs ārā no savas teritorijas un ierāda jauku vietiņu.Jauka nometne,vakariņas,dziesmas un miedziņš.+++Šodien mūsu rīcībā Vorotanas ieleja.Nogāzes noaugušas dzelkšņainiem krūmiem.Taka attālinās no upes,uzņemam augstumu.Ieleja ļoti skaita.Kailas klinšu sienas mijas ar zaļām nogāzēm.Taka vijas starp klinšu bluķiem,reizēm ved pāri smalkām nobirām,tās ir visnedrošākās.Mūsu skatam paveras plaša ieleja,lejā ciemats.Kā vēlāk uzzinājām,1931 gadā to nopostījusi zemestrīce.Tagad šeit reizēm ieklīst gani un tādi kā mēs.Saglbājušies pat nelieli kapi no akmens plāksnēm.Pamestais ciematiņš izrādās jauka vieta nelielai atpūtai.Kamēr krāmējamies,kāds jau ir kokā un bombardē mūs ar valriekstiem.Jauna aizraušanās,šķīst rieksta miza,pa gaisu iet čaumalas.No joda bagātās mizas rokas brūnas līdz elkoņiem.Esam atkal jejā pie upes.Pāri grezns tilts,veidots no labi piedzītiem akmeņiem.Neredzam ne dzelzs ,ne koka detaļas,interesanti kad tas ir celts.Tilts paceļas kādus 6-7 metrus virs upes.Vorotana šeit diezgan plata un krāčaina.Ūdens vēss un dzidrs.Tajā šaudās vardītes un foreles.Arī tālākajā tecējumā upe laužas cauri kanjoniem,nākas atkal kāpt augšā lai tos apietu.Dzelkšņainiem krūmiem noaugušas nobiras mainās ar dubļu straumēm.Izveidojot platformas un drošinot dāmas,pārvaram mēli pēc mēles.Dziļā kanjonā,knapi saredzama,tek Vorotana.Atdzīvojas taciņa.Esam pārvarējuši diezgan nepatīkamu posmu ,bet vakara pusē tiekam drošā vietā.Līdz Ševatei vēl 4km.Pulkstenis jau rāda septiņi,esam šodien krietni nostrādājušies,tādēļ rīkojam nometnes vietu.Strauji paliek vēss un prasās pēc ugunskura.Turpinājums turpmāk.