Šalle

tā bija krāsu pilna...sarkanā, zilā, zaļā un vēl citas krāsas liesmoja šajā šallē...

Es to noskatīju veikaliņā, kur pārdeva lietotās drēbes. Tā mani uzrunāja jau pirmajā mirklī, kaut redzams bija tikai viens stūrītis, spoži zils kā vasaras debesis. Meitene, kura tirgoja lietas šajā veikaliņā, bija nosalusi, mazais sildītājs nespēja pietiekami sasildīt telpu, viņa sēdēja pie sildītāja un centās uzņemt sevī katru siltuma dvesmu.
Šalle spīdēja man pretim. Bet es to nevarēju nopirkt, jo nebija naudas. Dažreiz tā gadās - nav naudas...
Pēc divām dienām nauda bija. Uzradās! Es atkal aizgāju uz veikaliņu, pie sevis domājot, vai šalle vēl tur būs...Bija gan! Un es to nopirku. Vispār jau es sevišķi neazraujos ar visādām šallēm, bet šī bija domāta man. Meitene smaidīja man pretim, kad ienācu veikaliņā. Mēs sapratāmies.