Neaizsūtītās vēstules 3

Bezmiega nakts...Tādās reizēs es cenšos domāt par kaut ko interesantu, par kaut ko, kas nav saistīts ar ikdienas rūpēm.

Internetā ieraudzīju kādu labi pazīstamu attēlu. Faraona Ehnatona sievas Nofretetes skulptūra. Vai es tev kādreiz stāstīju, ko domāju par šo darbu?
Smalki, sievišķīgi vaibsti, filigrāns profils, pilnīgas lūpas, mandeļveida acis. Kas gan šai ēģiptietē ir tik sevišķs? Valdnieka sieva, kas dzīvoja pasakainā bagātībā, kurai bija daudz bērnu. Skulptūras sejā jūtama augstprātība. Tā viņai pienācās pēc sabiedriskā statusa. Bet kas ir tas, kas padara šo mākslas darbu par šedevru?
Daudzreiz esmu domājusi, kas gan bija tas mākslinieks, kas to radīja? Viņa vārds nav saglabājies līdz mūsdienām, tomēr es nevaru par to nedomāt.Aplūkojot ilgāk Nofretetes galvu, var redzēt, ar kādu skrupulozu smalkumu pie tās ir strādāts...ar kādu mīlestību. Bez mīlestības to nemaz nevar paveikt. Šķiet statuetes lūpas tūliņ pasmaidīs vai ko teiks. Tā ir dzīva... Gadu tūkstoši nav spējīgi dzēst mīlestību, ar kādu ir radīts šis mākslas darbs. Kamēr pastāvēs pasaule, cilvēki to jutīs. Viņi pazīs smalko ēģiptiešu dāmu pateicoties nezināmajam māksliniekam, un Nofretete allaž būs sievietes skaistuma etalons.
Pasaulē nav daudz tādu šedevru, kā šis Nofretetes tēls, ja nu vēl Leonardo da Vinči “Džokonda”...Un kas bija šī Džokonda vai Mona Līza? Vai viņas portrets arī ir šedevrs, ko radīja mīlestība? Kas to lai zin...?
Drīz jau ausīs saule.Jāiet tomēr gulēt...