Turiāde Armēnijā.

Beigu sākums pārgājienam Armēnijā...............................

Vāru kafiju un ar savu klavieru klinkšķināšanu ceļu augšā pārējos.Knapi paspējam sapaunoties kad klāt ir vakardienas keramiķis un ved mūs uz savu darbnīcu.Tā ir netālu no tūristu bāzes.Neskaitot mazos darbiņus,rāda arī izstādes darbus.Skaisti,iet vaļā tirgošanās.Tad tirgus,veikali,šampūni.krēmi.Traki,tas viss taču pašiem jāstiepj.Ko gan sieviete neuzņemas skaistuma saglabāšanas labā.Mūs pārķer glābšanas stacijas priekšnieks,esot sagādājis mums mašīnu.Skumji,desmitos no rīta pametam Gorisu.Pa pilsētu braucam zolīdi,sēdus.Tikko šķērsojam tās robežu,esam stāvus kājās.Braucam atkal augšā kalnos,šoferītis brauc diezgan lustīgi.Līdz nākošam punktam 65 km ,38 serpantīnu pagriezieni.Kafana mūs sagaida ar jaunām mājām un David Beka monumentu.Šoferītis nobremzē tieši zem zirga astes,ko tas varētu nozīmēt.Sameklējam muzeju,gribam kaut ko vairāk uzzināt par Cavas ūdenskritumiem,nekā.Pusdienojam ēdnīcā un ar dzeltenu busiņu dodamies Kadžaranas virzienā.Esam atkal klinšu valstībā.Iekārtojamies upes krastā,ģimenes dārziņu tuvumā.Rajons bagāts ar molibdena raktuvēm.Tās redzamas visapkārt.Mazu ķirzaciņu valstība,nogāzes pilnas kazenēm.Izmantojot dažādus pārvietošanās veidus,esam augšā Megrī pārejā-2535 metri.Mūsu pēdējais transporta līdzeklis ir neliels ģeologu autobusiņš.Apkārtne ļoti skaista,augstu virs mums liela ala.Turp dodos pirmkārt.Tālāk jau Megī pilsētiņa.Klāt arī robežsargi,pēta mūsu fizionomijas,dažu pēc bildes vairs galīgi nevar pazīt.Tiekam ielaisti Megrī,ar roku aizsniedzama Irāna.Skaista,maza pilsētiņa-visapkārt vīnogas,granātāboli,persiki un kur nu vēl vīģes.Atstājam mantas frizētavā un dodamies pie autoostas priekšnieka.Tiekam pie jaunām biļetēm un laiks mums vēl daudz.Dodamies uz vīna rūpnīcu.Mums par nelaimi,vai varbūt otrādi,vīns vēl nav nobriedis.Ar ražošanas procesiem tiekam iepazīstināti pilnībā.Nolemjam pa mājām iepirkt vīnogas.pirmajā sēta pa tukšo,toties otrajā,saimnieks mūs uztriec uz vistu kūts jumta un varam paši pieraut masiņu.Guvums kādi 7-8 kg,norēķinamies un turpinam sarunas.Fotografējamies ar saimniekiem,apmainamies adresēm.Tiekam aplaimoti ar persikiem,granātāboliem.Nauda tiek atdota atpakaļ,mums tā vairāk noderēšot.Viesmīlības kalngals.Pēcpusdien ieejam bārā padzert kafiju.Kaut arī tas vēl nav atvērts,mums par godu tas notiek.Bārmenis mūs māca vārīt kafiju karstās smiltīs,turku gaumē.Krūzītes ļoti maziņas,toties kafija aromātiska un stipra.Piekožam konfektes-vēžu kakliņi.Par pakalpojumiem atkal samaksa netiek ņemta,kā pasakā.Vēl iegādājamies persikus un tad uz autobusu.Mugursomas jāņem līdzi busiņā.Bagāžniekus šoferītis rezervē augļu iepirkumiem ceļā,lai vestu uz lielpilsētu,bizness.Autobuss kļūst arvien pilnāks.Šoseja ved gar Irānas robežu.Mūs šķir tikai Araksas upīte un dzeloņdrātis.Irānas pusē strādā amerikāņu ceļa mašīnas.Irānas pierobežas ciemati izskatās pamesti.Kādā no persiku iepirkšanas pieturām,arī mēs paņemam veselu spaini.Pie Sevana ezera zivju iepirkšanās pietura,vietējie visas momentāli izpērk.Sāk līt.No armēņiem sasmeļamies atkal dažadu informāciju.Esam varen iepatikušies,sarunas iet krustām šķērsām.Tikai deviņos vakarā iebraucam Erevānā.Iekārtojamies stacijas stūrī un augļus ēzdami pa druskai iemiegam.Autobuss ir visus krietni nogurdinājis.Kā jau iebraucamās vietas publika,man uzticību neizraisa.Nolemju sargāt grupas mieru.No soliem esam uztaisījuši tādu kā aploku,tas mūs nedaudz pasargā.Dusmas uz kādu krieveļu baru kuri kaukdami spēlē kaut ko bērnišķīgu uz kārtīm.Divi slāvu tūristiņi izlūdzas atļauju pievienoties mūsu pulciņam.Pat tiem nav uzticība šai publikai.Uzrodas kāda kašķīga krievene,kurai arī vajagot pie mums,aiztriecu to ratā.Kāds pa miegam iekrācas,kāds trenkā mušas,beidzot miers.Beidzot viens no mūsējiem pamostas un mani nomaina,iesnaužos arī es.