Turiāde Armēnijā.

Nobeigums ceļojumam pa Arrmēniju................................

Pussešos jau visi esam kājās.Pēdējā brīdī iepērkam biļetes lidz Sevannai.Sēžamies Rīgas vagonu rūpnīcas vagonos un6-20 izbraucam.Vilciens it ļoti lēni,daudz pieturu,vasarnīcu rajons.Galā esam tikai īsi pirms desmitiem.Gribam paēst ēdnīcā,neizdodas,ciet.Kāds šoferītis mūs aizrauj uz Sevannas pussalu.Iepazīstamies ar glābšanas dienesta vīriem.Mums ierāda vietu kur varam celt nometni,kurināt uguni.Starp citu,tas notiek aizliegtajā zonā.Ar mežonīgu apetīti iznīcinam visu ko dežuranti ceļ priekšā.Uzbrūkam pussalas klosteriem,izložņājam visu kur tik tiekam iekšā.Plašāku informāciju neizdodas iegūt,toties par ezeru uzzinam diezgan daudz.Ezers atrodas 2200 metru virs jūras līmeņa.Kādreiz ūdens līmenis ezerā esot bijis par 18 metriem augstāks.Socgudrīši sacēluši pārāk daudz spēkstaciju uz Razdanas upes,līmenis strauji krities.Lai paceltu līmeni ezerā taisīti tuneļi.No apkārtējiem ezeriem un upēm ūdens novadīts uz Sevannu.Taisot tuneļus uzdūrušies kaut kādiem indīgiem iežiem.To ievērojuši tikai tad,kad pa ezeru sākušas peldēt zivis vēderiem augšā.Esot aizdomas ka zem ezera dibena esot vēl viens ezers.Domājot šajā apakšējā ezerā pumpēt iekšā iežus ,lai no turienes izspiestu ūdeni augšā.Dieva darbi,ko tik nedara lai sacūkotu dabu un tās likumus.Pa ūdeņiem klīst laivas,jahtas.Laiks bojājas,pūš auksts vējšs.Ezerā parādās baltas putu cepurītes.Uznāk lietus,krusa.Viens no glābšanas vīriem apžēlojas un ielaiž mūs savos apartamentos.Visa priekšniecība ir prom,mēs paliekam vieni trijās istabās.Gatavojam vakariņas,viens meitēns uzspiež termometru liz 39.Vietējie lielijās ka šeit nelīstot vairāk kā desmit minūtes.Šovakar,speciāli mums,līst bez pārtraukuma.Dežurnti,gatavojot vakariņas,galīgi izmirkuši,dažam piemetas drebulis.Vēlreiz ierodas stacijas dežurants,paraksta papīrus un pazūd.Ātri liekamies gulēt.***Brokastis un steigšus uz viesnīci-Sevan.Vajadzēja būt autobusam un bija arī.Nelaime tā ka sakāpa pārāk daudz braucēju un šoferis atteicās braukt. Nācās mums izkāpt.Dievs nav mazais bērns,pienāk pilnīgi tukš autobuss,kurš iet uz Diližanu.Tikai 35 minūšu brauciens,pārvarot 2114 metru augstu pāreju,un esam galā.No pārejas vienreizējs skats.Kalnos ierodas rudens,krāsas,kādas vien sirds vēlas.Pārsvarā dzeltenie un sarkanie toņi.Diližana no Sevannas atrodas 35 km attālumā.Pilsētiņa skaitās Armēnijas pērle.Taisnību sakot neko ievērības cienīgu neatrodam.Esam drusku vīlušies.Iekožam kafejnīcā pa desiņai un sēžamies atkal autobusā.Satieku kaimiņu no Āģenes.Viņš braucot no ceļojuma biroja un ir traki neapmierināts.Traki daudz esot velti nosista laika.Pēcpusdienu pavadam atkal savas būdiņas tuvumā.Dažš meklē vēl kādu piedzīvojumu.Iepērkam korķu taisāmos vairumā,kādu pie mums nav.Pildās mugursomas ar Brazīlijas kafiju.Vēja un negaisa spiesti ,jau astoņos,ievācamies naktsmājās.***Naktī vējšs ārdās kā nelabais.Sevanns šņāc kā satrakojies nezvērs.Cik labi ka esam tikuši zem jumta.Uz rītu lietus piestāj,agras brokastis.Izmazgājam telpas,visu sakārtojam un atslēgas ar pateicības vēstuli atstājam norunātā vietā.Dodamies uz vilcienu.Rodas fiksā ideja,neatgriezties uzreiz Erevanā,bet apbraukt apkārt ezeram.Gar ziemeļu malu braucam uz Vardenu.Mūsu Rīgas vagoniņi šeit izskatās nožēlojami.Logi izsisti,jumtā caurumi,visas metala detaļas noskrūvētas.Netīrība.Dzelzceļa līnija iet gar pašu ezeru.Kalnu pusē mazas,nekārtīgas būdeles,dārzus neredzam.Sākam sarunu ar vilciena vecāko.Šeit dzīvojot azerbeidžāņi.Armēnis mums skaidro-izviņiķe za grjaz,mi vozim musuļmanof,oņi kak skoti.Vot odin pered vami,un norada uz kādu večuku.Kādā pieturā iekāpj musulmanis ar kazu,vedot arī aitas.Izkāpjam Vardenā,atkal līst.Ap divi km kājām līdz centram.Autobuss uz Erevānu tikai divos.Isinām laiku kafejnīcā,tā mums izmaksā diezgan dārgi.Autobusā braucam kā liekā prece.Braucam gar ezera dienvidu krastu,šoseja izbūvēta tur kur kādreiz skalojies ezers.Loks sāk noslēgties.Tūlīt pēc astoņiem vakarā esam Erevānā,pie viesnīcas Nairī.Mūsu cerības piepildāsjau šovakar tiekam istabiņās,līdz prombraukšanai.Pēc lielās mazgāšanās,vakariņas turpat numuriņos.***Nākošā dienā valda galīga anarhija,varam klejot kur nu kuram ienāk prāta.Salasamies tikai uz kopīgām vakariņām.Lai cik tas arī bēdīgi,viss reiz beidzas.Klāt mūsu pēdējā diena saulainajā,ne vienmēr,Armēnijā.Tā gan pienāk drūma un nomākusies.KLāt pirmais oktobris,pēdējās brokastis viesnīcas ēdnīcā.Mums iesmērē mannā putru,mēs gan vāram garšīgāk.Mūs izdzen no numuriem.Divpadsmitos pienāk autobus,kurš mūs nogādā lidostā.Beidzot atraujamies no Armēnijas zemes un salīpam pie iluminātoriem.Lidojam 10100 metru augstumā,Sočos 14,45.Neliela atpūta un 16-30 startējam uz Rīgu.Līdz mājām vēl tikai 2100 kilometru.No stjuartu apartamentiem nāk kairinošas smaržas,par mums neviens neliekas ne zinis.Labi ka saglabājies maisiņš ar sausiņiem,ar tiem tad arī nodzenam badu.!8-52 iedegas uguntiņa-nesmēķēt,piesprādzēties.Tie kuri atbrīvojuši kājas no kurpēm,cenšas tās sameklēt.Atkal skatieni pievērsti zemei,nelieliem lecieniem tai tuvojamies.Nodreb lidmašīna,izkrīt riteņi.Meitieši izsaka neapmierinātību,piloti lidmobīli kratot kā pudeli.Piezemējamies 19-10.Ārā slapjš,bet skaists pašmāju rudens.