Rašmora

veci cilvēki neprot apieties ar ielas tehniku un ziemassvētku gaidīšanas laiks var sākties tad, kad es tā gribu.

[IMG] mani šausmīgi kaitina tas, ka pie pārejas kurā nereāli ilgi jāgaida zaļais, ir sastājies bars ar veciem cilvēkiem, un es eju tur ar domu: “pogu jau kāds ir nospiedis pirms laikā, tātad tuliņ varēs iet pāri, nebūs ilgi jāgaida”. protams, ka apstājoties un cerīgi gaidot, kad pārstās braukt mašīnas un varēs iet, es nostāvu pailgu laiciņu, un kad paskatos kas notiek ar to pārejas pogu, protams – neviens viņu nav spiedis un pat nedomā to darīt. vajag izdalīt informatīvās lapeles par to, kas ir jādara krustojumā, kura malā ir mistiska sarkana poga,[IMG] lai Kristiāna atkal nenokavētu autobusu.penčiki.

don’t quite know, kapēc visi uzskata par jocīgu to, ka man pagalmā augošajā, mazajā eglītē jau mēnesi pirms zsv rotājas svētku lampiņas. es pat vakaraguņos braucot garām savai mājai redzu, kā cilvēki vēl paseko ar acīm līdz eglītei un saka apmēram kaut ko vienveidīgu, kā: “hehe šeit jau ziemassvētki”. to taču definē kā “dzēlīgu piezīmi” tāpēc man nevajadzētu justies forši. bet nu, lai kā es censtos izlikties par to sarūgtināta, manī tas izraisa prieku. kaut kādu dīvainu prieku hah.

man vispār patīk braukāt ar autobusu. man gan nav mēnešbiļete, un par katru braucienu es maksāju ar monētām (izklausās pēc kaut kādas spēles), bet ja man būtu mēnešbiļete, es brauktu ar autobusu prieka pēc, turpu šurpu. tas tiešām ir nenormāli aizraujoši. tomēr pirms kāds mani sāk uzskatīt par idioti, tad tomēr, tas ir aizraujoši tikai tad, ja sēdi blakus interesantam cilvēkam (ar vārdu “interesants” var apzīmēt runīgu cilvēku, jo ja kāds sāk runāt randomā ar svešinieku, tas jau sāk kļūt interesanti, neatkarīgi no tā, ko viņš tur runā). tā, piemēram, nedēļu atpakaļ apsēdos vietā kur sēž divi viens otram pretī, tātad kopā 4 cilv vienā vietā. es biju tur viena, un apsēdās 3 savā starpā pazīstami cilvēki man blakus (holy shit, es tikko pamanīju, ka man pa pirksta epidermu tek asinis. kaķi.). mamma, čalis un meitene (iespējams, ka viņas bērni, bet nevarēja saprast, jo izturējās šausmīgi draudzīgi, varbūt vnk paziņas. nosaucu par mammu, jo viņa bija mammu gados). runāja par medībām, par lauku dzīvi arī, un vispār, es nekad nebiju dzirdējuis neko par medībām. viena sieviete Ilona nožņaudza lūša mazuli ar rokām, jo viņš bija viņas sunim ieskrāpējis kājā. vīriešiem pat ir sākumā grūti nošaut zvērēnu, kur nu vēl mazuli, šī asbesta vecene ar rokām mazulīti nožņaudz. nu jā, ai, nespēju uzburt to ainu, cik viņi bija smieklīgi. viņi stās’tija ti ksmieklīgus stāstus viens otram, ka man nācās divas pieturas ātrāk pieceltiesk ājās un iet stāvēt, jo es nespēju noturēties nesmaidīdama ha. ok, šeit tas neizklausās tik interesanti.vakardienas ballīte ar nosaukumu “Skepse” beigās tomēr daļēji izvērtās par kārtējo eksistenciālo jautājumu apspriešanas vakaru. yeah, party on!

ar nepacietību gaidu TGXMASPARTY @ Post[IMG]