High key /gaišā tonalitāte/

Bilde, kurā ir gaiši pelēks, ļoti gaiši pelēks, ārkārtīgi gaiši pelēks, balts vai gandrīz balts, varbūt pa retam pavisam nelieli melni laukumi, bet ne tumši pelēks - kā to dabūt gatavu slapjajā procesā.

Šodien to var krietni ātrāk, lētāk un nesāpīgāk paveikt ar kompūtera palīdzību, tādēļ interese tiem, kas nepiekopj slapjo procesu varētu būt vairs tikai vēsturiska. Pirmais darbs novērtēt bildi, vai tā labi skatīsies gaišajā tonalitātē. Neizskatīsies labi nevienmērīgs un liels grauds un daudz sīku detaļu. Papīru eksponē 1,5-2 reizes ilgāk, kā normāli un tīsta 20-30 minūtes 1:10 – 1:20 atšķaidītā attīstītājā. Saprotama lieta, zupe rūpīgi jāpamaisa. Lielāka nozīme, kā parastas gradācijas bildi taisot ir attīstītājvielai – dažādas attīstītājvielas dod mazliet atšķirīgus toņus. Divi citi paņēmieni – papīru pēc gaismošanas pirms attīstīšanas izpeldināt vājā Kālija dihromāta ar sērskābi šķīdumā /un skalot minūtes 10 – 20/ vai izgatavot normālas gradācijas bildi, varbūt mazliet tumšāku, kā parasti, izbalināt ar 0,5% sālsskābes šķīdumu, kuram pievienoti 5 g NaCl vai ar jodu – jods šķīst kālija Jodīda klātbūtnē /ja bilde iekrāsojas, tā jābalina Na sulfīta vai labāk kālija metabisulfīta šķīdumā/, to sagaismot un tad no jauna attīstīt 1:10 – 1:20 atšķaidītā attīstītājā. Ja iecerēti melni akcenti, piemēram acu zīlītes portretā, tos var iegūt apstrādājot bildi ar otiņu ar koncentrētu attīstītāju /tas nav iespējams, ja lietots Ka dihromāta šķīdums/. Zolīduma dēļ piebilstu – G.Birkmanis grāmatā «Praktiskā fotogrāfija» to aprakstīja jau šķiet 1986. gadā.