Vācu fotogrāfe Donata Venders
Mans šodienas atklājums ir vācu fotogrāfe Donata Wenders. Viņas melnbaltās bildes ir smalkas, trauslas, gleznieciskas,tīras un skaistas.
Donata venders pie fotogrāfijas nonākusi caur kino. Viņa ir beigusi aktierskolu un ar kino viņu cieši saista tas, ka viņas vīrs ir vācu režirors Vims Venders. Droši vien tā nav nejaušība, ka Vima Vendersa jaunākā filma "Palermo Shooting" stāsta par kādu fotogrāfu.
Donata Wenders liecina, ka fotogrāfijas viņai tiek dāvinātas, un tās nav no viņas, bet ir Dieva dotas.
Viņa saka, ka ikkatrs cilvēks un lieta ir skaisti, un tādus tos dara mīlestība, kas iemirdzas viņos.
Fotogrāfe savā mājas lapā raksta:
Fotogrāfija
Daudzas gudras galvas par to jau ir rakstījušas. Tam vairs es neko nevēlos piebilst.
Es fotogrāfēju labāk un arī labprātāk nekā rakstu.
Es ātri sajūsminos par cilvēkiem, kas aizskar manu sirdi, vienalga ar ko.
Tas var būt veids, kā viņi kustas, kā viņi skatas, kā viņi ģērbjas, kā uzvedas, ar kādu attieksmi attiecas pret kādu lietu, kā viņi sastopas ar citiem, kā viņi iet cauri kaut kam, kā viņi bēdājas vai priecājas… tā vienkārši ir viņu attieksme pret dzīvi, kas mani sajūsmina.
Man tā šķiet īpaša privilēģija, ka es arī drīkstu fotogrāfēt cilvēkus, kas mani sajūsmina. Galvenokārt tās ir sievietes. Ne tāpēc, ka sievietes man liktos kas labāks nekā vīrieši, nemaz. Varbūt tādēļ, ka ar sievietēm es kontaktējos ar mazāku kautrību un tiešāk nekā ar vīriešiem, un vēl mani sajūsmina sieviešu piemīlīgums un tajā mītošais skaistums, ko es līdz šim ikdienā esmu atklājusi vien pie dažiem vīriešiem. Bet tas varbūt ir tādēļ, ka es vēl pie tā neesmu strādājusi – patiešām fotogrāfēt vīriešus, ir tikai daži izņēmumi, kā mans pašas vīrs, tad Peter Lindbergh, Yohji Yamamoto un grupa Die Toten Hosen. Pret šiem cilvēkiem es izjūtu mīlestību, sajūsmu, vai arī iekšēju draudzību.
Un tas man vienkārši pieder pie fotogrāfēšanas: draudzība vai mīlestība pret personu, kuru es fotogrāfēju. Tam jau ir sakars ar to, kā kādu vārda pilnā nozīmē “redz”. Redz dvēselē. Redz sirdī. Redzēšanai jau ir arī ciešs sakars ar “atzīšanu”. Un to, manuprāt nevar panākt bez sava veida mīlestības.
Manas fotogrāfijas patiesībā ir kā himna, kā slavas dziesma, ko es vēlos dziedāt šai personai, bet, es nevaru labi dziedāt. To man visā skaidrībā nācās aptvert jau agri aktieru skolā. Taču tomēr ir cilvēki, kurus es vēlos apdziedāt un apdejot, jo es viņos atklāju lielu skaistumu.
“Skaistumu” es zinu tikai savienojumā ar mīlestību, tas rodas mīlošās acīs. Un mīlestības prombūtnē var rasties tikai negrītums. Un tāpēc, ka man tas tā šķiet, mana sirds priecājas un es ar savu kameru vairs neesmu apturama, kad jūtos ievilkta šai lokā.
Dažreiz es neesmu spējīga saskatīt kādas personas vai situācijas skaistumu. Tad manu kontaktu sarakstos nekas netiek atzīmēts vēlākam laikam, jeb, labākajā gadījumā, es nemaz nenospiežu fotoaparāta slēdzi. (…)
Visi skaistie acumirkļi ir dāvināti. Es to tā saredzu, jo es neiedomājos fotogrāfiju jau iepriekš un tad mēģinu vīziju realizēt dzīvē. Es nevienam nesaku, kur viņam vai viņai ir jānostājas, kā viņiem ir jāskatās vai jāpozē. Ne tā, ka es to nemēģgnātu. bet tā neizdodas fotogrāfijas, kas mani aizkustinātu. Tas, ko es varu daudz labāk, ir pavadīt laiku kopā ar personu, un novērot viņu visā tajā, ko viņa dara. Cilvēki man kļūst visskaistākie, kad viņi paši sevi aizmirst. Atdodoties kaut kam, piemēram, viņu darbam, personā atklājas viņu raksturojošais, un tieši tas interesē mani. Un ar tādu prioritāti arī jāatsakās no dažas “labās gaismas”. Tad es fotogrāfēju ar to gaismu, kas ir pieejama.
Katra izdevusies fotogrāfija man ir dāvana."
Vairāk par Donata Wenders:
<a href="www.donatawenders.com" rel="nofollow" target="_blank">www.donatawenders.com</a>
Autore:
<a href="www.livzeme.wordpress.co
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 17:39 24.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Jauki,paldies! Kautkur tas laikam sasaucās ar Richard Avedon darba stilu. Sevišķi patīk pēdējā rindkopā izklāstītais (krasā atsķirībā no saitos dominējošā). Tas gan prasa meistarību.
Anonymous | 17:52 24.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Paldies par rakstu. Patīk gan vīra kino, gan sievas fotogrāfija...
GG | 20:59 24.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Nopietns foto. Paldies!
eedgars | 20:26 25.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
+Lunis :)
eedgars | 20:29 25.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Katru reizi kad es skatos ša'dus darbus man ienāk prātā ķecerīga doma - ja kādu no tiem ieliktu TE FOTOBLOGĀ, tad "speciālisti" tak to bildi noliktu līdz ar zemi :D Jo ta ne TĀDA KOMPENE, ta ne TĀDS ASUMS un ne tādas gaismas :D:D:D Pilns te ar tādiem "profiņiem" :D un ja kādam pašam ēkrās klāt tad seko ES TIEŠI TĀ BIJU DOMĀJIS un tAS IR MANS REDZĒJUMS :D:D:D Kā jau kkd twiterī teicu - fotobloga likumsakarība - jo mazāk kko sajēdz no foto jo lielāks kritiķis :D
ANE | 10:44 26.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
paldies par rakstu + eedgars :)))
envy_me | 23:16 14.03.2010 | Atbildēt uz komentāru |
patīk viņas darbi :)
Lunis | 16:42 24.02.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Nu jā domāju ka vairumam jau šamā pirmkārt ir zināma kā Wima Wendersa laulene :)