Paliem atkāpjoties

Vakar sanāca caurbraukt Jelgavai. Steigties nevajadzēja, tādēļ apstājāmies pie dažām palu izraisīto plūdu skartajām vietām.

Jau piektdien 54.bataljona ar armijas sapieri bija uzlaiduši gaisā sēkli pie Lielupes grīvas un upē izārdījies ledlauzis, tādēļ pa nakti ūdens līmenis nokritās par 19 cm un skati drošvien vairs nebija tik iespaidīgi, nu pie velna skatus, galvenais jau cilvēki.
Pirmā apstāšanās bija pie apvedceļa tilta. Nebijām vienīgie fototūristi. Lielupē diezgan ātrā straumē gāja pa retam ledus gabalam

Paliem atkāpjoties

, bet ūdens vēl arvien sedza plašas platības. Dažas jaunākas un glaunākas mājas vēl atradās ūdenī. Neviens jūs te nedzina būvēties. Heh, tīri groteski izskatījās plakāts ar aicinājumu pirkt apbūves gabalus.

Paliem atkāpjoties

Gabaliņu tālāk kāds ceļš no šosejas uzbēruma iesniedzās taisni ūdenī, bet arī šajā laikā labi apmeklētā ceļmalas kroga rotaļu laukums bija līdz ausīm ūdenī; to uzmanīja kāds melns aitu suns, kas dīvainā kārtā ignorēja manus svilpienus un šmaukstināšanu, bet aprēja daudz tālāk esošo fotogrāfu ar trijkāji. Tātad trijkāji viņam ļoti nepatīk, tas nu ir skaidrs...

Ik pa brīdim lija. Izbraucām cauri arī pilsētai. Pils parks bija mēreni applūdis, mazais tiltiņš uz saliņu no abiem galiem ūdenī. Toties tunelis zem Lielupes tilta jau bija caurstaigājams sausām kājām, bet policijas lentes visās malās vēl katram gadījumam stāvēja. Krastā bija sadzīti palieli ledus blāķi, pa kuriem kāpelēja visādi sīkie (kreņķīgu sencīšu sašutumsaucienu pavadīti). Pēc tam arī kāds no ziņu dienestiem nāca klajā ar „satraucošu” sižetu, kur tie „novērojuši”, kā bērni staigā pa (!!!) ledu (kas sadzīts krastā). Galvenais jau kameru novietot pareizā leņķī. Pils pretējā krasta pļavas bija daļēji ūdenī un arī Mīlestības saliņa, bet pilsētas ielās iesmelties tas vairs nevarēja. Ak jā, un šeit mūs skaisti pārlidoja palielāks zosu kāsis mazliet nekārtīgā formācijā, visticamāk caurlidojot.

Paliem atkāpjoties

Kā pēdējā apskates pietura bija Svētes tilts. Arī šeit nebijām vienīgie skatītāji. Pāri applūdušajām palienēm planēja vientuļš ķīris, arī pāris makšķernieki tilta abos galos mēģināja kaut ko noķert, drīzāk tikai sporta pēc, jo mētāja viņi tieši stiprākajā straumē. Tilta kāpnītes abos galos veda ūdenī. Pie balstiem bija sadrūzmējušies vairāki lieli un netīri ledus gabali, kas mums par godu pavisam drīz izdomāja braukt tālāk. Apkārtne bija applūdusi bagātīgi.

Paliem atkāpjoties

Salīdzinot abas ceļa puses (virzienā uz Dobeli) – ūdens līmenis tajās atšķīrās, jo labajā pusē atradās daži dambji vai uzbērumi, toties kreisajā nekas nekavēja applūšanu. Pa šo laiku ķīrim bija pievienojies vēl viens draugs un atkal sāka līņāt. Devāmies tālāk.