spēlētajs un...

Klasiskās ģitāras stīgu skaņas, melodiska mūzika pārtrauc vienmuļo klusmu un atmiņas par tikšanos ar tēju un bilijardu...un... citas tikšanās...

Spēlētājs ir viens, jo ģitāra ir tikai viena, bet neviens no klātesošajiem nedzied, jo bail pārtraukt melodijas tīrību. Dziesmas meldiņš ir pazīstams, un katrs klātesošais ir to spēlējis, bet spēlētajs to spēlē tikai tāpēc, ka viņam nav ko darīt. Dziemas vārdos ir: "tas ir ceļš no sirds uz sirdi."
Bet kāds klausās un cer, ka spēlētājs pacels acis un pastīsies uz viņu, jo viņš zin to, ko zin tikai viņi divi.
Spēlētajs tiek uzlūkots ar sapņainu un mīļu skatienu.
Tad spēlētājs sāk spēlēt citu dziesmu, bet tālāk par ievadu netiek, jo citi arī grib spēlēt un rauj ģitāru viņam ārā no rokām. Ģitāru viņš nenotur savās rokās, jo ir vēl kāds, kurš grib, lai viņš vismaz mēģina atrast šo ceļu.