kasko

..izbraucam caur privātmāju rajonam, drusku pastumdamies pie dzelzceļa pārbrauktuves, paņemam vēl dažus braukt gribētājus, tad garām stradiņiem.
par prieku mikriņa vadītājam - vieni tagad izkāpj, dodot vietu citiem.. kaut kāda blondīne nosēžas man blakus.
āgenskalnā man vienmēr ir paticis. meitene nopērk ziedu. priecīga. kāds penzionārs lasa avīzi, it kā burti taisītos nezkur pazust. kāds švīts, baltā kreklā un laķenēs nostājies pozā, bet būšu atklāts - pēc švīta viņš izskatījās vienīgi pateicoties āgenskalna tirgus noplukušajam fonam..
ar mikriņu braukt - tas tev nav nesties kā nenormālam ar divriteni, biedēt visādus sētniekus.. tas ir ātrums ko radi pats.. un apziņa, ka pat niecīgākā kļūda, manas veselības apdrošinātājiem var maksāt ļoti daudz, - liek traukties vēl ātrāk.. kļūdos. kāds izbrauc priekšā, bremzes pieviļ. sadursme. pirmā doma,- ka tik ritenim viss kārtībā.. par laimi viss vietās. autiņam pamatīgi ielocītas durvis un vēl drusku ieskrambāts. šoferis netēlo - viņš patiešām ir satraukts. es tikai mazliet...

noskurinos un nesos tālāk, jo viņam esot kasko..