Zulu.

Tonakt lija spēcīgs lietus. Džungļu nosētajos pakalnos lietus šaltis deva dzīvību bagātajai augu pasaulei, kamēr pakājē sen jau valdīja miers.

Tikai Mate juta, ka šonakt ir jānotiek ilgi gaidītajam brīnumam. Kamēr cilvēki atpūtās savās būdās, tikmēr viņa nemierīgi staigāja no ierobežojuma viena stūra uz otru. Sāpes pieauga ar katru minūti, bet vienīgais ko viņa varēja darīt ir nolūkoties uz tālāk esošo nožogojumu, kur kāds līdzjūtīgi viņā noraudzījās. Viņa zināja, ka Tins ir gaidījis šo mirkli tāpat kā viņa.

Nākamais rīts sākās ar patīkami dzestru gaisu, kas bija retums šajā tropiskajā vidē, un ar ugunīgām debesīm, kas iekrāsojās austot saulei. Tajā rītā, pasauli pirmo reizi skatīja mazā Zulu. No sākuma viņa turējās blakus mammas siltajiem sāniem, bet tad uzdrošinājās paspert soli arī nostāk. Apkārt virmoja tik daudz smaržu, acis žilba no spožās gaismas un ķermenis šķita tikai ar lielām piepūlēm spēja kustēties.

Zulu auga ātri un visu paturēja prātā. Viņas lielākie rotaļu biedri bija apkārt esošie divkājainie dzīvnieki. Bieži vien tie bija vieni un tie paši, bet dažreiz ar viņu spēlēties nāca daudz citu tāda paša izskata radījumi. Viņi gan ātri devās projām, tāpēc mazā Zulu iemācījās nepieķerties tik mainīgajiem rotaļu biedriem.

Tomēr viņas labākā draudzene bija Tana. No sākuma viņa nepievērsa mazajai meitenei uzmanību, bet kādu dienu Tana nometās četrrāpus, lai pārlīstu pāri iežogojumam un noglaudītu Zulu. Tas Zulu patika, jo neviens cits no divkājainiem radījumiem nestaigāja četrrāpus. Abas daudz laika pavadīja kopā. Pat tad, kad Tana nevarēja būt blakus, Zulu sajuta viņas smaržu tuvumā.

Zulu.

Zulu.

Visgrūtāk bija aprast ar jauno ķermeni. Mugura ļoti niezēja un Zulu visvairāk patika rīvēties gar nožogojuma baļķiem. Vēl jokains likās garais snuķis, kurš dažreiz viņai traucēja un pinās starp priekšējām kājām. Bet viņa ātri mācījās. Mamma bija laba skolotāja. Un drīz vien viņa atklāja, ka viņu ir daudz vairāk. Blakus nožogojumos atradās tādi paši kā viņas. It sevišķi Zulu patika skatīties uz vienu no viņiem. Arī mammai patika uz viņu lūkoties. Tad viņa parasti skumji smaidīja un ar snuķi sniedzās tā otra virzienā.

Zulu.

Visjaukākā dienas daļa bija tad, kad blakus esošajā pagalmā saradās daudz divkājaino radījumu. Tad no blakus nožogojumiem izlaida citus mammai līdzīgos un tad tik bija ko redzēt! Viņi prata tādus trikus, ka Zulu nespēja novērst skatienu no viņu graciozajiem ķermeņiem.

Zulu.

Bet kad iestājās naktis un nometnes ļaudis bija devušies pie miera, Zulu lūkojās zvaigžņu izraibinātajās debesīs un cerēja, ka arī viņa kādu dienu pratīs būt tik pat gracioza kā lielie. Viņa vēlējās būt slavena un patikt divkājainajiem draugiem.

Pieglaužoties mammas siltajam sānam, viņā ieplūda pārliecība un miers. Pēdējais, ko viņa tonakt vēl dzirdēja, bija labas nakts vēlējums no blakus nožogojumā esošā Tina. Tā arī Zulu iemiga. Sapņojot.

_______________________________________
Visas manas bildes no brauciena uz Chiang Mai zīlonīšu nometni, Taizemē (2008.gads.):
www.fotoblog.lv...