Būt optimistam?

Rudens - dzīves pārdomu laiks. Skaists salnas rīts. Un kāda ir puķes izvēle? Padoties vai turpināt ziedēt spīti noliedzot visus apkārt esošos apstākļus?

Ideāli smuks sestdienas rīts. Izeju no mājas lai pabildētu kļavu lapu balti mirdzošās malas, kas apsarmojušas, atrodu kādu kliņģerīti, vēl kādu aizķērušos topinambūra ziedu....

Un ir divas puķītes - viena padevusies galviņu pazemīgi atdevusi rudenim, otra stalti slejas augšup lepni izrādot zieda skaitumu. Nedomājiet, ka es neko nesaprotu no bioloģijas, tā ir tikai līdzība...


Arī mēs dažreiz dzīvē paceļam galvu uz augšu un par spīti neizbēgamajiem apstākļiem, dažreiz pat stūrgalvīgi, dodamies uz priekšu cerībā sagaidīt pavasari...

Un dažreiz jau pāragri nokaram savu domu ziedu uz leju, stulbi blenžam zemē un palaižam garām izdevību ieraudzīt sauli.

Katrai lietai ir savs nolikts laiks: tā saka Salamans, un es domāju, ka arī nolikts laiks ir gan optimismam, gan pesimistam. Slimīgi ir kļūt uz mūžu par pesimistu un tikpat slimīgi par optimistu. . .