Pirmie iespaidi par Norvēģiju

Patiesībā tie NAV pirmie, bet ņemot vērā, ka no pirmdienas esmu šeit apmetusies uz pastāvīgu dzīvi uz nenoteiktu laiku, tad tie ir mani pirmie iespaidi par Norvēģijas sadzīvi ne ar tūrista acīm...

Ir pagājušas piecas aklimatizācijas dienas. Šodien beidzot jūtos kā cilvēks. Sāku apjaust, kas man notiek apkārt… Paldies Dievam, Sestdiena ir klāt! Varu vien teikt to, ka norvēģi dzīvo citādākā dzīves ritmā, citas paražas, citi domu gājieni!

Apkātrtne, daba fantastiska. Laiks mainās ik pa minūtēm. Tu cilvēks izbrauc uz pilsētas centru, skaties viss apkārt ir balts, smuki sasnidzis, uz kokiem sniega sega… Pēc 1h dodies mājup – viss jau ir nokusis! Apkārtne pelēka, vien zeme balta, jo sniega kārta ir pabieza. Pēc 30min sākas atkal putenis un pelēkie koki atkal pārvēršas sniegbaltās kupenās…

Pirmie iespaidi par Norvēģiju

Laiks ir silts, ap 0°. Laikam lielākais mīnuss šeit bija vakardien -5°, bet toties debesis skaidras un saulīte pa zemes virsu ripo! Šodien atkal viss kūst un diena ir mazliet pelēka. Oslo šai pašā laikā ir -10°. Mēs atrodamies pie Norvēģu jūras, kurai garām tek Atlantijas straume. Tādēļ arī gaisa temperatūra šeit ir augstāka. Mitrumu nejūt. Tad jau Rīgā, Kurzemes piekrastē gaiss ir mitrāks.

Pirmie iespaidi par Norvēģiju

Pa manu logu paveras brīnišķīgs skats uz līci. Istaba atrodas virs ūdens. Māja uzcelta uz fjorda ar pāļiem ūdenī un ir jau otrajā gadu simtā. No ārpuses neliekas liela, bet ieejot iekšā var apmaldīties telpu labirintā un 2/3 no otrā stāva pat nav vēl izbūvētas un kalpo kā kokmateriālu noliktava un malkas šķūnītis. Divās mājās kaimiņos dzīvo Endre brālis un viens no viņa 14 brālēniem. Pajautāju, cik viņam izmaksā Ziemassvētku dāvanu iegāde lielajai radu saimei? Atbilde bij vienkārša – dāvanas pērku tikai radu bērniem līdz 14 gadu vecumam… Prātīgi!

Katru dienu vakariņās ēdu zivi. Lasis, jūras asaris, menca u.c. – visvisādos veidos. Pašu nozvejotas. Zvejā ejot četras, piecas reizes gadā. Lomu iesaldē. Vakar Endre tēvs bija uz mencu makšķerēšanā. Aptuveni metrus simts no mājas, pretī kaimiņiem. Mencas tika attransportētas mājās dzīvas un pie mājas ielaistas murdā. Ēdīšot Ziemsvētkos un jaungadā svaigas! Vakar šos pierunāju, ka šodien vakariņas gatavošu es – cepsim Latviešu kotletes! Zivis IR mans mīļākais ēdiens, bet neesmu pārliecināta, ka tā tas paliks, ja ēdīšu tās katru dienu!

Pirmie iespaidi par Norvēģiju

Endres mamma aizvakar paziņoja, ka sestdien vakariņās būšot garneles, krabji un lobsters… Redzēju to makanu! Tos ko filmās rāda un kuri zivju restorānā pa lielo akvāriju rāpo, aizmirstiet! Šitais ir ~40cm garš un 15cm augsts un tas vēl neesot tas lielākais! Man vēl arī tika pajautāts vai esmu ēdusi vali… Nu ko lai saka – labu apetīti Tev, Init!

Uzziņai: kā jau teicu, māja liela un Endres vecāki dzīvo apakšstāvā, bet Endrem ir izbūvēta puse no otrā/trešā stāva. Garāžas un mājas durvis šeit stāv vaļā augu diennakti. Nu varbūtās vienīgi tad, ja neviena nav mājās durvis tiek noslēgtas, bet tad arī tikai galvenās ieejas. Sānu durvis tā arī paliek neaizslēgtas. Mašinas arī netiek slēgtas, vismaz ne pagalmā. Uz katru pieaugušo pilsoni šeit ir pa mašīnai. Ar vienu vārdu sakot, sēta ir kā parking lot’s.

Labi, šoreiz beigšu. Turpinājumi droši vien sekos…