Vai veča vajadzība?
Vakar atkal bija sestdiena un vakar atkal pamodos ar domu, ka man vajag savu sestdienas piedzīvojumu. Dažādu iemeslu dēļ neko „normālu” nebiju pasācis kopš vasaras sākuma – laiku paņēma mājas remonts un ceļa dziedēšana pēc kāda „pasākuma”.
Rezultātā, pēc vairāku mēnešu pauzes, biju iegrimu tādā kā mietpilsoniskā snaudā, kad arī vairs neko neprasās. Nezinu kā, bet no ikdienas izrāva pirms pāris nedēļām e-pastā saņemta ziņa par nelielu virvju pasākumu Rīgā. Iztusnījos un aizbraucu. Lai arī pasākuma saturs it kā gaužām vienkāršs un daļēji zināms – tūrisma pamati ar virvju šķērsošanu, tomēr tas atkal aizdedza „vecišķo” dzirksti ar vēlmi „pierādīt sev un pamocīties”! Atkal atdzimusi vajadzība pēc sestdienas piedzīvojuma..
11.decembra rīts atnāk samērā silts – šķiet, zem mīnus 10, apmācies, bet ar stipru vēju. Tā kā nav piemērota apģērba, velo izbrauciens atkrīt, toties kas gan var liegt „mazo velo apli” beidzot noiet kājām? Aicināta piebiedroties, sieva attrauc, ka neesot jau mazohiste – nu, re, došos viens!
Maršruts ir izteikts 10 kilometrīgs četrstūris pa Zemgales līdzenumu lauku ceļiem. Visai drīz saprotu, ka piedzīvojums būs izdevies – vējš plašajās ārēs tā ieskrējies, ka seju saldē „bezbožno”. Trakākais tas, ka visa pasākuma garumā meža aizvējš paredzams tikai pārsimt metru! Mazliet nožēloju, ka neapvilku bahilas, jo tad mainītu maršrutu un atpakaļ dotos pa vējam, lai bristu kādu piesnigušo meža ceļu, bet nu jau neko – „vecis” ir pietiekami slinks, lai bristu atpakaļ pēc bahilām un pietiekami „spītīgs”, lai sevi pārvarētu un sākumā iecerēto izveiktu, iegūstot pāris gramus kārotā „piedzīvojuma” endorfīna.
Pirmajos pāris kilometros ceļš ir diezgan slidens ar sniega putras kārtu. Galvu no sānvēja aizgriezis membrānjakas kapucē, sasniedzu vienīgo mežiņu. Kaifs milzīgs – ir silti, apkārt meža klusums. Diemžēl secinu, ka esmu sācis iesvīst, bet 60-latīgā firmas membrānjaka neelpo, veidojot mitruma kārtiņu iekšpusē. Novilktā stāvoklī mitrums ātri pārvēršas sniegā. Tā nu palieku pie vienīgā risinājuma – visu atlikušo ceļu jaku lietoju novilktā veidā kā plēvi, ar ko aizsegties vēja pusē. Ļauju, lai vējš to piespiež, pašam ar vienu roku turot sānu malu, ar otru izveidojot nelielu sānu lūciņu, lai kaut ko redzētu. Bez sejas aizsegšanas plānotie kilometri spēcīgajā pretvējā nav iedomājami.
Pasākuma pēdējos pāris kilometros, kad, pagriežoties mājup, gaisa masas beidzot kļuvušas tīkamas, jo dzen no muguras, satieku kādu sešdesmitgadīgu vīru. Pļāpājot par šo to un to, ceļš paiet ātrāk mums abiem. Viņš nebeidz brīnīties, kur es tā, no brīvas gribas „to gaisa gabalu” tādā laikā kājoju. Jā, kustēties jau vajagot, bet ar mēru, mierīgi! Tā arī nesapratu, vai vārds „piedzīvojums” maz ir izpelnījies izpratni ceļabiedra dzīves uztverē, vai „piedzīvojums” maz ir „veču” būšana?!
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
forelljjanka | 09:45 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Nevar gribēt pa 60 latiem lai elpo 100%!;)Tāds pufaiciņš (kas patiešām novada visu mitrumu ko rumpis izdala)velk uz pārs simtiem.;) Bet tā jau nekas,maza ,jauka ziemas pastaiga.;)
Anonymous | 11:06 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
:) Pareizi,mājās var paurķēties citā laikā,a kādu bilžu uzcepi jebšu tikai pastaiga spirgtā vējā?
kasis | 12:13 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
>Lunis
Vispārīgi ņemot - biju apģērbies atbilstoši gaisa temperatūrai JA NAV VĒJA. Aizsardzību no vēja nodrošināja membrānjaka. Tātad pa lielam - nesalu. Faktiski pārbaudīju arī membrānbikses ar atsevišķu silto slāni - kā tās tur. Secinājums - pie vēl lielākiem mīnusiem vajadzētu vēl biezāku termoslāni. Secināju, ka cimdi un apavi ir OK, bet tomēr pie tik lieliem vējiem vajag tjip īsās bahilas, jo vējš saldētu pēdas kapi starp apavu un biksēm, ja pūtiens ir no muguras. Un vēl - nostiprināju atziņu, ka pārgājienos nedrīkst vilkt kapzeķes!
> forelljjanka
Jā, zinu par GoreTex un E-Vent un cenām. Zināju arī, ka šitas Marmots tomēr neelpo kā solīts. Cerēju tik, ka vējš dzesēs pienācīgi, lai neiesvīstu...
>AGNOS
Viss bija riebīgi nomācies. Pat šai bildei nedaudz leveļi pacelti. Rokas bez cimdiem nosalst baigi ātri - pietiek vien pāris knikšķiem :)
Un tomēr - raksta pamatdoma JEB PAMATJAUTĀJUMS jau bija - VAI TĀ PAMATĀ IR TIKAI VEČU VAJADZĪBA "SEV PIERĀDĪT UN PAMOCĪTIES"? Jeb kā?
Lunis | 13:41 13.12.2010 |
Ja tev trūkst kārtīgas sniega jakas un neesi "Narciss" kam vaig "Spīdīgas šmotkas" var aidoties uz Patriotu un iegādāt Zviedru vai Norvēģu armijas sniega jakas. Ar tām var brīvi doties slēpju pārgājienos pa polāru apvidu un gulēt sniegā. Pēc jocīgā pildījuma varētu būt kāds dabīgs matereāls. Istās jau pabriesmīgi bet cauri nepūš un siltas:) Starp citu šiem tur bija ar sniega guļammaisi , esmu mācībā viņā gulējis mežā zem egles pie ~-20 grādiem komforts pilnīgs :):)
kasis | 13:53 13.12.2010 |
Tas, kas Tallinas 94? (tjip Google uzrāda) - būs jāpiekāpj! Vispār man Jan/Feb mijā jādodas projekta ietvaros uz Zviedrijas mazpilsētu (laikam aiz polārā loka) - aš izmisums, jo ikdienā tik siltu apģērbu nevajag un arī nevajadzēs, arī baigi izlikties negribās. Lai gan ļauži tur brīvi, nez vai kā armijniekam ģērbtam arī būs smuki tur ierasties :D
Lunis | 23:38 13.12.2010 |
Jā tas tas patas , no centra ar 5 vai 13 trolli.
RudeWolf | 12:47 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Piedzīvojums, Kāsi, ir cilvēka cilvēcības apliecinājums. Spēja kaut ko izdarīt pašmēŗķīgi arī ir tas, kas mūs no zvēriem atšķir. Ja cilvēks uzskata, ka jādzīvo tikai, lai rītu un kārnītos (šeit der arī citi vārdi) tad viņš nav šīs sugas cienīgs.
Es, kad dodos kādā sešu stundu pārgājienā pa purvu, tad paķeru vēl kādu fotoloriņu līdzi. Jo kadrs nāk kā zaglis naktī. Kušiņām.
kasis | 12:52 13.12.2010 |
Paldies par viedokli! Nu, pamatloriņš jau man arī bija līdzi un tā bilde kā reiz ar jamo iepikselēta :)
kasis | 12:56 13.12.2010 |
Ui, šezēms! Gribēju Tev "zvaigzni" iešķiebt, bet pēc "Atbildēt uz komentāru" izlietāšanas, "apzvaigšņošana" laikam nav paredzēta - tjip, kas muld, tam ar skaisto nav ko mētāties...
RudeWolf | 12:57 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Vai nu mīli, vai klusē.
kasis | 13:00 13.12.2010 |
Urrrrāāā!, izdevās! Laikam bija vajadzīgs, lai kāds cits pēc "atbildēšanas" ieliek svaigu komentu (Tavs otrais), lai skripts tiktu augšāmcelts no letarģiskā miega!!!
ak34 | 14:03 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Man parasti pietiek, ja saģērbjos vairākos slāņos un uzvelku zābakus ar biezu zoli. Ja pavisam auksti un plānots ilgi uzturēties salā - paņemu līdzi kādu pārīti ķīmisko sildītāju.
Gadās arī nosvīst dažreiz - nekas ļauns jau no tā negadās. Ja jāsēž pēc tam slēpnī, paķeru līdzi kādu lieku T-kreklu, ko pārvilkt un viss OK
forelljjanka | 20:25 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
kasis | 22:32 13.12.2010 |
O, jā. Iedomājos, ka uz Zviedriju šitāds, 13h viņu vilcienā - ka vēl kāds ofiņš neuzplijās ar salutēšanu :DD
forelljjanka | 23:02 13.12.2010 |
Tad jāņem franču vai austriešu! :DD
Lunis | 00:00 14.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Vispār man patreiz problēma ar zābakiem , nevaru atrast jaunus šitā www2.la.lv... modeļa zabakus , veco nodulušo vietā :(
bro-tip | 19:55 14.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
tas veikals viens un tas pats???
www.patrioti.lv...
forelljjanka | 09:18 15.12.2010 |
Izskatās ka nē,prece gan gadās ka sakrīt,cena gan nē!;) Patrioti veikals Tallinas ielā,arsenal-patālu uz Brīvībenes(tur ir adrese).Žēl tikai ka nav i-veikals,bet nopietni apsveru domu tur aizbraukt un pulkus latus atstāt!:D Cenas šādām tādām precēm paskatiju ebajā un tur,tie daži lati nebij tā čakara vērti(veikalā tak visu var piemērīt)!
sansete | 23:41 15.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
sievas piebilde par tērpiem!:) tikai uzmanieties sezonu beidzot- pirms siltos tērpus dodiet sievām mazgāt- pārliecinieties vai to drīkst!:) ...dažiem raksta ka drīkst, bet rezultātā var sanākt nākošai sezonai pirkt jaunu, jo pēc mazgāšanas vēji pūš cauri...
Anonymous | 15:58 22.12.2010 |
Sieva ir glāstiem -mīlai. Melnais darbs - vīrirem.Pamēģiniet - atmaksājas... Tās ugunīgās naktis...
sansete | 21:18 22.12.2010 |
... un skaistās dienas...;)
kasis | 10:05 23.12.2010 |
:) Ne jau par "sievām" vai "vīriem" runa, bet par "veci" un sievieti kā par neatkarīgu būtni un tās vajadzībām - par "samec" un "samka" - kā saka kaimiņu tautā. Vai tiešām sievietei nemaz "piedzīvojuma" neprasās un kas ir "piedzīvojums" sievietes izpratnē... :)
sansete | 19:36 23.12.2010 |
:) spriežot pēc pārējo vīru un paša autora (lasīt "samec"!) komentāriem, svarīgākais dodoties piedzīvojumā ir pareizs apģērbs "...Kaifs milzīgs – ir silti, apkārt meža klusums. Diemžēl secinu, ka esmu sācis iesvīst..."!;)... par sievietes (lasīt "samka") piedzīvojumiem šoreiz nerunāšu, te jau vairāk tādas vīru runas!:) ...piedzīvojumus vajag, lai novērtētu ikdienas sakārtotību un mieru + sievu, kura gaida mājās un nav "...mazohiste..."!:)
kasis | 21:34 23.12.2010 |
O, nē, apģērbs nebūt nav svarīgākais, lai gan tam ir būtiska loma! Ir dažādi "sava piedzīvojuma" gūšanas veidi un atsevišķos gadījumos (piem., nopietnākos kalnu pasākumos) no pareizas tā izvēles var būt atkarīga ne tikai veselība, bet arī dzīvība. Mans šī pasāciena primārais mērķis bija gūt nelielu kārtējo "piedzīvojumiņu" (10km arī šādos laika apstākļos tāds sīkums vien ir), jo nekad to konkrēto gabalu vēl nebiju izgājis kājām. Patiesībā Tava atbilde mani mazliet samulsināja, jo tā grūti viennozīmīgi pateikt, kāds ir tas "piedzīvojuma" mērķis - kaut kas no nebijušām sajūtām, vienbūšanas kopā ar dabu (nomaļos lauku ceļos tādā laikā maz staigātāju) un sevis pārvarēšanas. Tikai kā pakārtots otrais jeb kāds trešais mērķītis bija arī ekipējuma (apģērba) testēšana turpmāko pasākumu vajadzībām. "piedzīvojumus vajag, lai novērtētu ikdienas sakārtotību un mieru + sievu" - tas gan nebūs par mani. Sievu novērtēju arī ikdienā un man ir patiešām fantastiska sieva! Mani arī tā īsti nesaista tā "sakārtotā ikdiena" - visvairāk neciešu kārtējo SĒDĒŠANU un tukšu pļāpāšanu ar cilvēkiem par laika apstākļiem, "kaimiņš izdarīja to", "bet mans bērns pateica šito". Burtiski asinīs ir vēlme IZRAUTIES un izbaudīt to, ka esi dzīvs un pilns dzīvības, izbaudīt dabu un sevi tajā! ... Grūti to visu tā apkopot... Bet par sievietes piedzīvojumiem gan labprāt dzirdētu :)
Pukiite | 14:29 23.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Adrenalīnu gribas abiem dzimumiem. Te nav svarīgs dzimums, bet gan cilvēks ar savu raksturu un spējām. Caurmērā, protams, "večiem" adrenalīna līmeņa sasniegšanai vajadzīgs lielāks ekstrīms... Visumā apsveicu un atbalstu. Piedzīvojumu vajag. Tikai nesaprotu to šūmēšanos par šmotkām - studiju gados ziemā kāpām Karpatos vilnas dzēmperīšos un džinsās, un paššūtās brezenta "štormovkās" un bahilos... Vēl ne tik sen braucu Alpos "slēpošanas tērpā", humpalās pirktā pa 5 Ls, - izdzīvoju! ;))))
kasis | 21:52 23.12.2010 |
Nav šūmēšanās - ir tikai praktiski novērojumi, secinājumi, izvērtēšana. Runa kā reiz ir par "izdzīvošanu"! Var jau arī salt, bet tas nav mans mērķis un bauda no tā nerodas. Es baudu dabu, nevis salšanu! Nopietnākās situācijās, piem., ilgākos un nopietnākos kalnu izgājienos (pat kāpienā Monblānā pa klasisko maršrutu) apģērbs kā reiz var nospēlēt izšķirošu lomu vai tu izdzīvosi un vai neapdraudēsi līdzbiedru dzīvību. Tas, ka ir bijuši frīki, kas arī pēdējos gados Monblānā uzkāpuši džinsās, liecina tikai par cilvēka bezatbildību un veiksmi, jo apģērbu un cita ekipējuma attīstības mērķis ir padarīt pasākumu drošāku! Diemžēl, lai arī cik dārgs ekipējums būtu sapirkts, automātiska tā lietošana neceļ pasāciena izdošanās procentu - ir vajadzīga pieredze, lai saprastu, kādās situācijās ko un kā lietot. Tad nu šāds sīka pasākumiņa apakšmērķis kā reiz arī var kalpot pieredzes uzkrāšanai... Vismaz manā skatījumā... :)
kasis | 21:58 23.12.2010 |
P.S. Nepārproti, neesmu par dārga ekipējuma iegādi, ja reizi ziemā nolemtu doties uz Kaķīškalnu paslēpot. Esmu par saprātīgu risku izvērtēšanu un atbildību... :)
Pukiite | 21:39 24.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Tev taisnība, protams! Labs ekipējums netraucē baudīt piedzīvojumus. Priecīgus Ziemassvētkus! ;))
Lunis | 00:20 13.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Exstrēmi , isti nesapratu kāpēc nedrīkst svīst bet lietderīgi salt ?