Ceļojums uz Radomas Air Show. 1. daļa

Jau pagājušajā gadā pēc Kecskemet International Air Show apmeklējuma Ungārijā bija skaidrs, ka pēc gada ceļojums uz līdzīga mēroga aviācijas svētkiem noteikti ir jāatkārto. Man pakaļ, lasītāj!

Tā kā Rīgas parodiju par pilnvērtīgu air šovu nosaukt grūti, RIAT šobrīd atkrīt dēļ izmaksām, bet MAKC dēļ čakara ar vīzām un mūžigā bardaka, kas raksturīgs bez gala draudzīgajā kaimiņvalstī, tad vienīgais, kas atliek ir braukt uz Radom Air Show Polijā. Turp arī dodamies!
Braucam divatā ar ļ. cien. bloga dalībnieci un vienlaicīgi arī manu dzīvesbiedreni GunituB. Pēdējos pāris mēnešus pirms pasākuma regulāri čekojam šova mājas lapu: www.airshow.sp.mil.pl ar prieku vērodami dalībnieku sastāva pozitīvās kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas. Kādu mēnesi pirms pasākuma, sākam domāt par to, kur tad dzīvosim uz vietas. Izdomājām, ka ja jau esam "mežoņi" tad paliksim tādi līdz galam. Nakšņosim teltī, ēst pārsvarā taisīsim paši. Ja nu tiešām būs tā, ka nebūs, kur telti uzsliet, meklēsim kādu "zimmer frei nočļegu". Šovs notiek 27-28 augustā, dalībnieku ierašanās un treniņi 25-26. Izlemjam startēt agri no rīta 25. Vakarā būsim galā, at Palūrēsim lidoņu treniņus, nākamajā dienā pirms šova darīsim to pašu laiski gozējoties saulītē. Esam piekrāmējuši Škodas - dīzeļOktāvijas universāļa grabažnieku ar telti, piepūšamajiem matračim, elektrrisko pumpi, segām, spilveniem, gāzes 2l. balonu+plītiņu, katlu, pannu, nažiem, dakšām, korķu viļķiem. Neaizmirstam visu līdzi esošo elektro ierīču lādētājus no auto piepīpētāja telefoniem, navigatoram, foto aķiem, laptopam. Paika līdzi ir tikai turpceļam. Pērējo pirksim uz vietas poļos, nafig maksāt vairāk. No fotodzelžiem līdzi vecais labais 350d, ef70-300is, tamron 17-50, ef 50mm1.8 II. 3x4GB atmiņkartes,(ar domu, ka 1 dienai pietiks, vakarā pārspiedīs uz PC) 2 aķi. Līdzi tiek paņemts tāds neiztrūkstošs avio spotera piederums kā frekvenču skeneris, jo interesanti tak paklausīties, par ko pļāpā tornis ar ienākošo lidaparātu pilotiem.
Un tā 25. 08. plkst. 7.00 startējam no Olaines. Tomtoms mums iesaka braukt caur Jelgavu un Šauļiem, vai atpakaļ uz apvedceļu, Ķekavu un Bausku. Nospļaujamies par šīem ieteikumiem uz maucam ārā uz grants ceļu, bet pa taisno - Pēternieki, Emburga, Code, Bauska. Ceļš ir plašs, neskatoties uz lietavām, gana sauss un gluds, lai droši varētu atļauties braukt ar tādu pašu ātrumu kā pa šoseju atļaut
ā robežās, protams.. Pāris plašos pārskatāmos līkumos mūsu "kara zirgam" tiek atļauta arī kāda neliela sānslīdīte, galu galā nekad nenāk par skādi rokas pataisnot. Pateicoties labiem "pakaviem" zirgs ar uzdevumu tiek galā droši un precīzās trajektorijās kā kučieris iecerējis. Pēc šī nelielā iesildīšanās "dopa" drīz vien esam jau Bauskā. Statoilā paņemam kafijas, nopērku vienu trūkstošo 12V/microUSB barokli telefonam un braucam tālāk. Maršŗuts standarta: E67 - Grenctāle, gar Kauņu, gar Mariampoli, Kalvārija, Šuvalki. Trafiks mūsu virzienā mērens, pretī gan nāk baigie fūru konvoji gluži kā vecajā jeņķu grāvējā ar "Gumijas pīlēnu" - Krisu Kristofersonu galvenajā lomā.
Lietuvas pusē, Polija pierobežā novērojam Hičkoka "Putnu"cienīgas ainas - gaisā riņķo miiilziiiigi vārnu bari. Interesanti, ka gadu atpakaļ, apmēram šajā vietā bija līdzīgi skati. Iebraucam Polijā, līkumotais kalnainas ceļš līdz Šuvalkiem kļuvis vēl lēnāks, ja pirms gada tik pāris vietās bija zīmes (70), tad tagad praktiski visā posmā stāv draudīgais (50). Kāda x pēc? To nevar saprast. Fūres dragā tāpat uz 90, mēs izmantojam sponsoru pakalpojumus. (Vienīgajā posmā visā maršrutā). Izbraucam Šuvalkus, izmantojot posmu ar 2 joslām veikli tiekam garām bariņam fūru. Augustovā neliels korķītis no kanālu šķērsošanas līdz aplim. Tālaķ dodamies Lomžas virzienā. Nolēmām riskēt un nebraukt pa garāko, bet mazāknoslogoto ceļu gar Bialostoku. Trafiks mērens, ik pa brīdim apdzenam kādu fūri, kādu panu ar "samohodu", ik pa brīdim kāds labi informēts pans apdzen mūs. iebraucot miestā Stawiski skatāmies, ka priekšā pamatīgs korķis. Bet ir iespēja iegriezt sānceļā, to mūsu priekšā izdara pāris vietējie. Mēs šiem pakaļ. Neliela palīkumošana pa vietējā miesta ieliņām uz esam atpakaļ uz šosejas, apbraukuši visu vairāku km sastrēgumu. Tālāk ceļš priekšā kādu laiku tukšs. Līdz Lomžai vairāk piedzīvojumu nav, toties jautri ir pēc tam. Pāris vietās līdz Ostrow-Mazowiecka nākas pastāvēt pie luksoforiem - remontē ceļu. Toties pēc tam sākas bānis, kurš pēc brīža beidzas, bet drīz vien atsākas un ir līdz pašai Varšavai. Iespēju zemu palidot neizmantojam, jo ir liela vēlme braukt taupīgi un zaļi - iebraukt 5l/100km dīzeļa patēriņā, kas pagaidām īsti neizdodas, škodas kompis nepieludzami rāda, ka dedzinām 5.2:/100km. Tāpēc 110 uz spidometra ir maksimums, ko atļaujamies. Klāt arī Varšavas priekšpilsēta Marki, skatamies pulkstenī ir 15.00 pēc vietēja laika - ar visām zāļajām pieturām un kafijas pauzēm esam ceļā pavadījuši precīzi 9 stundas. Nav slikti, ņemot vērā, ka braucot ar Renāti (Renault Trafic)un vedot dzērājus - slēptājus- čurātājus, šis maršruts ir braukts arī 11 stundas. :D Varšavai braucam cauri pa E67 apvedceļu, kurš jau no galvas zināms, bet katru reiz braukšna savādāka, jo to joprojām katru reizi savā vietā rok un pārbūvē. Izskatās, ka poļi slinki uz sniega vākšanu dienā - Varšavas apvedceļam jumtu mauc virsū!!!. Kādas 10 minūtes pasēžam mazā korķītī pirms Lopuszanska/ Krakovas alejas krustojuma. Pēc tam tālāk viss raiti, neskatoties, ka ir 4dienas pēcpusdiena. 15.40 esam Jankos, Varšavai laimīgi esam izbraukuši, atstājam E67 vietā, kur šoseja sadalās, griežamies pa kreisi uz E77 un uzreiz stājamies malā parkingā, dodamies lielveikalā iepirkt paiku. Latviešu svētceļojumu vietu IKEA ignorējam. :D Ir dažas lietas, kas mani vairs poļos nepārsteidz, tā ir viņu izpratne par gaumīgas reklāmas un arhitektūras būtību. Nu tam visam pievienojas sajūsma par dziļi katoliciskās Polijas lielveikalu tīkla nosaukumu "Pēteris un Pāvils" acīmredzami, ka tas par godu Apustuļiem. Iedomājos kā izskatītos pie mums Maximas vietā uzraksts " Jēzus un Marija" :D :D Veikals bez kuriozā nosaukuma pie tam vēl izrādās nežēlīgi dārgs. Te nav nekāds Real, Kaufland vai Biedronka (kaukas līdzīgs mūsu Supergeto). Acīm redzams, ka esam iebriduši poļu Skayā. Līdz ar to paķēruši pāris sīkumus, braucam tālāk cerībā, ka neba nu tik lielā pilsētā kā Radoma nebūs lielveikalu. Ceļš kā jau parasti no Varšavas uz leju - 2 joslas katrā virzienā ar krustojumiem un gājēju "pārbrauktuvēm" ik pa brīdim. Beidzot sasniedzam mūsu gala mērķi Radomu, Tomtoms stāsta kā nokļūt līdz aviobāzei. Ceļa malā pamanām lielu tirdzniecības centru ar uzrakstu "Carrefour", jess, mēs nenomirsim badā! Kad līdz finišam atlikuši kādi 3km, ceļa malās parādās infotmatīvi plakāti, kas rāda virzienu uz aviācijas svētku norises vietu. No skaidrām debesīm pēkšāni sadzirdam pērkona grāvienus, nē, tie nav negaisa priekšvēstneši, tur treniņus ir sācis Polijas Gaisa spēku Mig29. Diemžēl šo treniņu noskatīties mums neizdosies, jo pēdējie 3km līdz bāzei ir ļoti gari. Uz ceļa korķis, jo poļi tā vietā lai brauktu, ar mutēm vaļā veras debesīs un nekādi poļu poliču aicinājumi kustēties veicīgāk un nebremzēt satiksmi te nelīdz. Izmantojam veco labo triku apbraukt sastrēgumu pa sānceļiem - tas izdodas, esam nonākuši pie Radomas lidlauka, galvenie vārti vaļā, aizlieguma zīmju nav, braucam iekāšā. Tur neliels tusiņš, bet nekā interesanta. Saprotam, , ka te nav ko dirnēt, braucam meklēt vietu, kur uzsliet telti un nonakšņot. Lēnā gaitā apbraucam lidlauku pa tuvākajām ielām, kas tam piekļaujas. Vietējie un daži spoteri pielipuši pie žoga vērouz skrejceļa notiekošo un pilotu treniņus. Kādu brīdi pavērojam arī mēs, tad dodamies tālāk, līdz skrejceļa austrumu galā, tieši aiz žoga ir ir smuka pļava, kur arī bariņš vietējo savācies gaidot treniņlidojumus un šova dalībnieku lidmašīnu ierašanos. Nolemjam, ka pirmo nakti pārlaidīsim šeit, redzot citu mašīnu atstātās sliedes, braucam iekšā pļavā, izslejam telti, izvēršam nometni, gaidām, ka moška atnāks pļavas saimnieks kādu zlotu paprasīt, bet nevienam mēs neesam interesanti. Skatāmies kā ierodas pāris C-130. Vienu nofotografēju. Incanti, kas vēl šovakar gaidāms? Skenēju ēteru, 128.800MHz dzirdamas kādas sarunas, bet tā nav vajadzīgā frekvence, jo runāts tiek par ļoti augstiem "flait leveļiem", drīz atrodu Radomas lidlauka torņa frekvenci - 131.000 MHz, Dzirdams kā turku gaisa spēku C-160 izsauc "Radom tower" un pirms nosēšanās pieprasa "low approach" - procedūru, kurā lidmašīna, kas nosēžas pēc VFR (vizuālā lidojuma noteikumi), vispirms iepazīšanās nolūkos zemu pārlido lidlauku. Turks smuki virs skrejceļa pārlido pār skrejceļu, apmet loku un ar nākamo reizi eleganti nosēžas.
Sāk jau krēslot, plkst. 20.30, ir jau stipri tumšs, Gunita ir izvārijusi gardas saldās kukurūzas vālītes, es pa to laik esmu sagrilējis "Pēterī un Pāvilā" iepirktos marinētas gaļas iesmiņus, raujam vaļā vēl Rīgā pa atlaidi sapirktās un aukstumkastē ceļojumu izturējušās, ledainās Murphy's Irish Stout bundžas un vakara noslēgums var sākties!. Kad vakariņas paēstas, ir laiks kinoseansam, pieslēdzu laptopu pie auto barošanas un skatāmies Luņa kādu laiku atpakaļ ieteikto "The Bang Bang Club". Filma iespaidīga! 1. daļas beigas.