Roll the dice

Pirms kāda laika uztapināju bildi, kas man pašam lika nedaudz aizdomāties. Vis sākās ar vārdu spēli angļu valodā. „Roll the dice” – ripināt kauliņus. Bet viņi taču ir kantaini!

[IMG]Cik brīvi mēs esam savās domās un iztēlē? Vai balts ir balts, vai gaiši pelēks? Vai glāze ir pus tukša vai pus pilna? Vai taisne ir īsākais ceļš uz izvēlēto mērķi? Iztēle nav ierobežojama Eiklīda telpā, kur tuvākais ceļš starp diviem punktiem virzās pa taisni. Dzīvē bieži jāpieņem lēmumi, kas nepakļaujas loģiskiem spriedelējumiem, nav nosakāmi ar matemātiskām formulām, bet, lai arī dažreiz šķiet neloģiski, izrādās dzīvē vissvarīgākie. Ir jau skaisti, ka mūsu loģiskā domāšana saliek visu pa plauktiņiem un ievieš dzīvē sakārtotību. Tomēr, bez maza haosa dzīvē, šī sakārtotība neiestājas. Tas dod tik pat daudz brīvības kā cietums – dvēseles cietums! Mēs katrs dzīvē pieņemam lēmumus, kas virza mūs tālāk pa dzīvi, bet dzīve mums piespēlē nejaušus izvēles punktus, kas mūsu taisno ceļu uz izvēlēto mērķi samet cilpās un mezglos. Dzīve ir kā spēle, kur liktenis ik pa brīdim izmet metamos kauliņus – dažreiz krīt vieninieki un dzīves ritms sabremzējas, bet dažreiz krīt sešinieki un mēs tiekam ierauti dzīves mutulī. Ir brīži, kad mēs peldam pa straumi pilnīgā pašapmierinātībā. Tas, laikam, būtu jāsalīdzina ar trijniekiem un četriniekiem. Vai mēs varam piespiest liktenim mest sešiniekus? Vai mēs paši varam mest šos kauliņus? Vai mēs to gribam, vai labāk paļaujamies uz „mans liktenis ir jau uzrakstīts!”? Es tomēr esmu pārliecināts, ka savu likteni katrs veido pats! Atliek mest kauliņus un cerēt, ka izkritīs pareizie. Dažam pareizie liksies trijnieki, dažam piecinieki ... cik daudz ir nepieciešams laimei? Varbūt tomēr kauliņus vieglāk ir ripināt?! ROLL THE DICE!