kā es ūdenskritumu meklēju...

Kartē ieraugu atzīmētu ūdenskritumu Ģipkas tuvumā uz Pilsupes.Tā kā par tādu neko neesmu dzirdējis nolemju aizvazāties un savām acīm skatīt.

Bardaks-kuro reizi rakstu-pazūd raksts.......Nu tad piektdienas rītā 10-18 izveļos no Mazirbes autobusa Žocenē.Pēc nelielas lavierēšanas starp privātīpašumiem,beidzot nonāku arī jūras kantē.Vietējie zvejnieki cītīgi lāpa roņu apskādētos tīklus.Ledus aizpūsts,laiks salakām un kādam lasim.Pie fotografēšanas pieraduši,ik pa laikam kāds dabas mīlis iegriežoties,esot bijis arī lauksaimniecības ministrs Roze.Ilgi neuzkavējos,diena īsa,programma plaša.Jūrmala kā izslaucīta,neviena dzīva dvēsele,arī 30 metrus augstā Ģipkas bāka ne ar ko dižu neizceļas.Tā cīnoties ar pretvēju sasniedzu Pilsupi.Gar tās kreiso krastu dodos iekšzemē.Sasniedzu Pilsupes Balto kāpu.Izveidots koka taku aplis,tikai palu ūdeņi tiltiņu nonesuši krietni tuvāk jūrai.Upīte krietni piegāzta kritušiem kokiem-neskartā daba.Iegriežos Pūrciemā-mazs necils ciematiņš-vieni privātīpašumi un suņi.Dzīvu cilvēku satikt jau ir lotereja.Kad nu beidzot ieraugu kādu tantuku,tā veikli iemūk savā privātīpašumš,suņa aizsardzībā,un tikai tad atļaujās kādu vārdu pārrunāt.Kas notiek-arvien lielāka nostaļģija pēc krievu laikiem-tad vismaz bija cilvēki ar kuriem parunāt-tagad kaut kādi.....Atgriežos uz šosejas,jāsāk meklēt dienas galamērķi-Baltvilku ūdenskritumu.Pēc kartes pāri pļavai gar upi kāds kilometrs.Pļavu aizšķērso dzeloņdrātis,ganās zirgi.Kamēr tur grozos uzrodās tantuks un saruna sākas ar-ko vazājies pa manu privātīpašumu?Drīz laikam vispārībā nekur nebraukšu jo saskarsme ar tagadējiem-lauciniekiem-tikpat kā kājas sev apvemt.Beidzot izspiežu ka pāri pļavai netikšu,krūmi,palienas,jāiet pa ceļu apkārt.Ar kādu vieglo aizvizinos līdz Ģipkas krustojumam un uzņemu kursu pa Dundagas ceļu.Tā nopēdoju četrus kilometrus līdz sasniedzu norādi,pirms bijušās Ģipkas skolas,uz Vecvilkiem.Pa meža ceļu 1,7 km un esmu atkal pie Pilsupes.Sāku meklēt ūdenskritumu.Labu laiku cīnos pa koku sagāzto krastu līdz sasniedzu posmu kur upīte ar krietnu kritumu gāžas lejā starp dažāda lieluma akmeņiem veidojot nelielas kritumu kaskādes.Esmu nedaudz vīlies-gaidīju taču ūdenskritumu vienskaitlī.Papriecājies par to pašu-atgriežos.Tuvējās mājās gribu pārliecināties par man zināmo,bet velti.Apkārt klejo neomulīgi suņu bariņi,kuri izsaka savas domas par mani.Pie mājām stāv autiņi,bet neviena dzīva divkājainā neparādās.Vai tad dienas vidū jau tā pielējuši acis,labi vēl ka neskrien ārā ar šaujamo,lai guļ.Dodos atpakaļceļā. Līdz autobusam.kuri iet divreiz dienā,vēl stundu laiks.Iegriežos Ģipkā,bet arī tur nekā savādāka.Pavasara saulīte taisās uz rietu,paliek nepatīkami vēss. Kāds vieglais apžēlojas par mani un aizrauj līdz Rojai.Tāda sajūta ka esmu nokļuvis lielpilsētā.Pēc sešiem esmu siltā autobusā un štukoju ka esmu nokātojis ap 20km.Kāju eņģes nedaudz smilkst,interesanti kā piecelšos pēc vairāku stundu sēdēšanas:))