Uzplēstas rētas nedzīst
"Nē, man nav laika, nē, šodien ne, un rīt man arī nebūs laika... Un parīt? hmm, šķiet, ka arī nav brīva laika.. "
Melo pats sev un aizvien jūtas aizņemts. Gribētu atvainoties un teikt piedod, bet kauns - atņemšu viņa saplānotās sekundes. Kāpēc man tā nav? Kāpēc man dzīve kā haoss un nepiepildīts līdz malām sapnis, varbūt tāpēc tā, ka man pulksteņa nav, un ja ir, vienmēr rāda nepareizi...
Gribētu jautāt, kur es kļūdījos? Runājot, vēl par laiku.. Šodien man tā trūkst vai arī ir par daudz... Uzplēstas rētas vairs nedzīst tik viegli, nav patīkami apjaust, ka laika Tev ir par daudz.. Sajutos nedaudz par daudz kā būtu sagrābusi, tomēr citiem šīs dārgās mantas trūkst..
Un aizvien, kā allaž, lai justos drošāk es uzlieku tomēr modinātājs no rīta, lai man pazvana. Tieši tā - pazvana nevis pamodina un iedeveš nelielas dusmas...
Ak, jau - piedod par Tavu laiku, ko tagad tērēju..
Un atkal :)
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
kruminsch | 23:42 29.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Laimīgi cilvēki laiku neskaita....
Un laiku, vienmēr var atrast, vajag tik gribē......
zubzee | 07:18 30.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |
jaa, martink, un tieshi tas arii ir gruutaakais, ka reti sanaak taa ka draugiem briivs laiks, tad pat kad tev.. Ruugti.
Mr_Snacke | 10:40 30.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Laiks starpcitu pats par sevi nemainās, bet mainās mūsu uztvere pret viņu. Atceramies visi bērnību- diena likās kā gads. Pašreiz ir otrādī- gads liekas kā diena.
Principā, ja ļoti grib, laiku var atrast. Protams, izmantojot dažādas plānošanas iekārtas un stiķus:)
Zubzee- priecājies, ka tev ir laiks :)
orks | 10:50 30.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Patēlošu bik papagaili (citātu autorus īsti neatminu, pirmajam varētu būt Šovs, nu tas, kurš Bernards)
1) Kad Dievs taisīja laiku, iztaisīja to pietiekošā daudzumā;
2) Ļaudis, kam vienmēr trūkst laika, parasti neko prātīgu nedara.
Tikai teorija, nekā personīga
Mr_Snacke | 10:52 30.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Njā, var paturpināt- laiks ir kredīts bankā, bet mēs nekad nezinam kad tas beigsies
Anonymous | 11:08 30.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Uzplēstās rētas asiņo... arvien vairāk, sāpīgāk, smeldzošāk... no šīm sāpēm Tu kliedz... Tava balss atskan tukšumā... neviens nedzird... it neviens...
Neindē sevi no iekšienes... Neatvainojies par laiku, dažkārt laiks NAV nauda... tad, kad sāp - runā, tad kad ļoti sāp - raudi un nekaunies no cilvēciskām emocijām
MartinK | 23:00 29.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |
kad sāc darīt kaut ko nopietnu, dzīve sāk pakārtoties termiņiem, astoņām darba stundām un prioritātēm...
visvieglāk to pārdzīvot, ir uzturoties vienaudžu sabiedrībā ar līdzvērtīgu attīstību - piemēram, ļoti grūti arī ir tad, ja draugiem laika ir dafiga, bet pašam tā ir ļoti maz.