Kucēni un fotovilki uz planētiņas FOTOBLOG

Manas pārdomas, iespaidi par dzīvi iekš FOTOBLOG!

Laipni aicināti iekš fotoblog.lv, cienītie fotomīļi!
Kopš netīšām nokļuvu šeit, saprotu, ka šī ir sava republika, kurā katru dienu ikvienam fotografējošam vai eksperimentējošam fotogrāfijas jomā tiek dota iespēja relaksēties skatoties, vērojot, novērojot; izlādēties - izsakoties īsi, saturīgi vai bezsaturīgi; uzlādēties, pielādēt un šaut!!!
Un šāviens nekad nav prognozējams - var dabūt pa galvu, ja nerediģē savas bildes, var dabūt, ja pārrediģē!
Kāds paglauda par veiksmīgu kadru, kāds par to pašu nolinčo.
Īstu verķu, t.i., kvalitatīvus kadrus šaujošu fotoaparātu, īpašnieki šķībi noskatās uz kucēniem, kas atļaujas lietot ziepju traukus vai mobilos telefonus.
Tomēr gādīgākie, tolerantākie fotovilki (tā es saucu reālas pieredzes bagātos vai tādus, kas tādus pietēlo) pamatoti kritizē, dodot vērtīgus padomus - par ko, sirsnīgs PALDIES!
Kaut gan, atļaušos piebilst, šie padomi mēdz būt pilnīgi diametrāli pretēji, jo subjektīvi. Gadās arī objektīvi. BET, nekas nav skaidri zināms, nosakāms šajā fotomākslas pasaulē - kas vienam māksla, otram sū...s. Tā, ka mieru, kucēni - relax, take it easy! Vēsu prātu, fotoaparātu padusē - un nenokārt ausis pirmo grūtību vai skarbo vārdu priekšā!
Kucēni (tā es saucu sevi un citus, kas uzdrošinājušies līdzās grandiem uz fotobloga planētas cīnīties par pilntiesīgu savu fotogrāfiju priekšāstādīšanu) pasmilkst un ... paliek!!! Paliek un aug vien tālāk savā nodabā.
Protams, nekas šeit nav droši prognozējams - ne paša bildes un komentāri, ne pārējo, JO, redziet - ja kādam ir saulains garastāvoklis un negribas ķēpāties ar kritiku, viņš nedomājot spiedīs "patīk" pogu, kaut gan 2.dienā sitīs sev pa pirkstiem - ek, nu štrunts vien tā bilde bija, i horizonts šķībs, i asuma nav, i kolēģi nesaprašanā, ko es tāds mīksts=labs palicies - sadzēries vai?! Kāda mārrutka pēc vakar nobalsoju?! Jā, jo mirkļa iespaids, jo tajā brīdī mani šis kadrs uzrunāja, iepatikās un vispār - gribējās jauno autoru iedrošināt.
Jā, ir arī tādi, kas cieš no personības dalīšanās un citām psihiskām kaitēm vai diena neizdevusies, vai sen nav bijis seksa, vai principā totāls negarastāvoklis - tie ir visnešpetnākie - dāsni svaidīsies ar sarkanajiem vai melnajiem "dzēst", "del". Un, ja lūgsi šī daiļrunīgā komentāra paskaidrojumu, samērā reti sniegs konstruktīvu pamatojumu. Citi dara to pašu aiz tīrās atriebības un vājuma vai īsa dzimumlocekļa (he, kaut gan garumam NAV nozīmes) - sak, ja reiz kāds atļāvies ne visai glaimojoši viņa bildi nokomentēt, uzreiz jāpielādē smagā artilērija!
Ir kucēni, kas sāk asaraini smilkstēt pie mazākās kritikas, bet tā jau arī nevar - ir jāspēj pieņemt viedoklis vai vienkārši fakts, ka konkrēto personu tīri subjektīvi, tieši tobrīd tava bilde neuzrunā vai šoreiz patiešām ir pamatoti kritizējama, un TAS IR NORMĀLI, jo katrai bildei sava auditorija=skatītājs!
Pirms sāc orientēties fotoblogā, bieži sadari dažādas kļūdas. Viena no manām pirmajām kļūdām bija nemācēšana vērtēt bildes, kas ieliktas kritikai - uzrakstīju komentāru, spiedu apakšējo "balsot" un tikai pēc vienas draudzīgu ieteikumu vēstules man pieleca=ieraudzīju, ka īstā 5-punktu vērtēšanas tabula ir kreisajā malā!!!
Nākamā kļūda bija bilžu ievietošana pa labi, kreisi, nepiepūloties ar veselīgu paškritiku. Tikai laikam ejot sāku izvērtēt - jā, šis derēs, tas nē un kāpēc. Tiesa gan, reti kuru bildi esmu izdzēsusi, jo atstāju to vēsturei un salīdzināšanai - ir vai nav izaugsme. Mani sen jau vairs nebaida ierakstu "dzēst" daudzums zem kādas manas bildes vai pozitīvu komentāru trūkums.
Bija gan reize, kad izdzēsu savu fotoreportāžu - pāris salietojušos fotovilku izkritizēja mazāk bildes, bet vairāk mani kā personu (bet te taču ir likums - modeļus neapspriest), neko par mani nezinot, pat apelēja uz bezgaumību utt. Tad man spuras bija gaisā un taisījos dezertēt! ... un daudzi, kas nav kucēni, bet labi vai potenciāli fotogrāfijas meistari tieši attieksmes un komentāru pēc ir prom - neienāk, nepublicējas.
Labi, ka fotovilku garnizonā man ir viens pazīstams - viņš arī apgaismoja, lai neņemu pie sirds tos, kas te veģetē, lai tikai izlādētu savas neizdevušās dzīves uz jaunākajiem=vājākajiem. Bieži vien lielālie kritiķi ir tie, kas atļāvušies ievietot tikai pāris savas bildes, kas ne vienmēr ir šedevrs; pat ne tuvu.
Lai vai kā - ilgāk te dzīvojot tu pamani, kas ir kas, kurš ir kas un kāds - cik profesionāls, tolerants, agresīvs, pedagoģisks, analizējošs vai vienaldzīgs, tukšs vai piepildīts - bildēs, vārdos, sarunās; kas kuram patīk, izdodas; ko no kura sagaidīt.
Un tad tu konstatē, ka ir jau labi, nav ko iespringt vai ķert kreņķi - fotografē, mācies, pilnveidojies, dari, ko uzskati par pareizāko savā izaugsmē. Komentē, pievienojies diskusijām diskusiju telpā vai zem bildēm, pasmaidi par dialogiem, sarunām, palasi aņukus; uzklausi viedokļus, eksperimentē, mēģini un riskē - tas varētu būt ieteicamākais izdzīvošanas ceļš uz šīs fotobloga planētiņas!
Turi stingru savu mugurkaulu, pasmaidi un atbildi fotovilkiem ar humoru, kucēn! Nemūc krūmos pie pirmā uzrējiena! Tikai grūtībās iespējams norūdīties, attīstīties!
Fotovilk, esi gudrāks, neizgāz savu neizdevušos emociju spaini pār mazajiem, kas te vēlas līdzās tipināt! Kritizē pamatoti un konstruktīvi - arī Tu reiz biji tikai kucēns!

Have a nice day!


P.S. Raksts papildināts ar 2 manām bildītēm, kuras domāju, izsmies, bet - saņēmu daudz pozitīvas kritikas. Tā viņš ir - ne par ko tu nevari būt drošs pirms neriskē, neizmēģini!