Joks
| 
Interesants 1929.gada viedoklis par fotomīlotājiem.......................
Fotomīļotājs, kurš izmanto fotoaparātu tikai personīgām vai "ģimenes" vajadzībām, lai bezgalīgi fotografētu savus dārgus radiniekus, draugus un paziņas, - nav tiesīgs pretendēt uz "Padomju fotomīļotāja" pakāpi.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
3rdHalf | 20:55 24.03.2015 | Atbildēt uz komentāru |
viecha | 13:31 25.03.2015 | Atbildēt uz komentāru |
Šis ir labs!Bet ja tā padomā,tad ko tas sovetskij ļubiķeļ drīkst fočēt?Varonīgo padomju armiju?Uzreiz lāģeris automātiski,ja ne nošaušana.Vadoņu portretus,kad šie saka runu?Tas atļauts tikai sertificētiem profesionāļiem.Stroikas?Dies pasarg,trāpīsies vēl tilts no abiem galiem.Veikalus?Paši saprotat,pie tiem stāv rindas.Laimīgos darbaļaudis?Bet tie jau skaidrā nemēdz būt.Ainavas?Visur dzeloņdrātis un uzraksti stoi,zapretnaja zona.Nu ko tad lai es fočēju????
orks | 18:02 01.04.2015 |
Ko lai fočē? Ļeņinekļus no visām pusēm. Tikai jāuzmanās, lai tam, kurš Rīgā, nebūtu krusts paceltajā rokā. Vaļējo Belarusu Latvijas kohozu druvās no zema skatu punkta ar platleņķi arī drīkstēja
Retrobelators | 22:47 01.06.2015 | Atbildēt uz komentāru |
NEvajag jau pārspīlēt - tolaik nebija absolūti nekādu problēmu fotogrāfēt. Toreiz nebija privātīpašumu - praktiski jebkur izņemot slēgtās zonas tu varēji tikt un knipsēt. Tagad pamēģini - ja nenorīdīs ar suņiem - vienkārši nošaus. Visas skaistākās vietas ir ļoti bagātu ļaužu privātīpašumi.
Toreiz bija viegli fotografēt cilvēkus. Ļaudis labprāt pozēja, netaisīja dakfeisus un nekļuva agresīvi kā tagad - pārlieku mīlot savu pārprasto privātumu.
Un tolaik fotografēt mācījās - vienalga - pašmācībā, pulciņos vai no kāda jau apkalta drauga. šis process nodrošināja noteiktu informācijas apriti noteiktā cilvēku lokā un minimizēja debiloidu skaitu aiz kemeras. Tolaik par laimi nebija - spied, šauj un publicē - iespējas.
3rdHalf | 20:54 24.03.2015 | Atbildēt uz komentāru |
Komentārs dzēsts