Ceļojums

Ceļojums virzās uz beigu posmu. Rītdien ir solīts brauciens līdz Atlantijas okeānam:)Tāpēc piedāvāju mazu ieskatiņu manā pirmajā ceļojumā!

Šis ir mans pirmais darba brauciens. Un galvenais - tas ir uz citu kontinentu -pāri lielajam Atlantijas okeānam.Protams pārdzīvojumi bija kā jau pie visām pirmajām reizēm. Tā kā tajā okeāna otrā pusē ir silti, tad varēja aizmirst ziemas apģērbu mājās.:)
Pašā svētdienas rīta agrumā plānā apģērbā devos laukā,la sagaidītu šoferīti,kas vedīs mūs ar koļēģi uz Rīgas lidostu. Rīts bija tāds auksts. Nokļuvuši lidostā, nokārtojām visas formalitātes un nodevām bagāžu ceļojumā uz ASV :) Viss notikās bez aizķeršanās. Lidojums sākās uz Vīni ar Air Baltic lidmašīnu. Kā jau pie pirmā lidojuma es cītīgi vēroju apkārtni.Pēc pacelšanās no Rīgas lidostas kādas 40 min. bija skaidras debesis. Visu varēja labi saredzēt.Bet tad gan sākās biezi balti mākonīši.Toties saule tur augšā cepināja pamatīgi. Nolaižoties Vīnes lidostā, izbraucām cauri pelēkiem lietus mākoņiem. Mēs tā apspriedām ar kolēģi, ka pa šiem mežiem, pār kuriem laidāmies, taču ir skraidījis Komisārs Reksis :).Atšķirībā no Rīgas, tur mūs no lidmašīnas savāca un aizveda uz lidostu autobusiņš. Tas vēl bija tikai pirmais ceļa posms.Bet priekšā vēl garš un tāls ceļš :( Līdz nākamajam lidojumam mums vēl bija brīvs laiciņš. Tāpēc aplūkojām Vīnes lidostu. Tad gan iestājāmies rindā uz pārbaudi lidojumam uz NY. Rinda bija ļoti gara.Cilvēki pārstāvēja dažādas tautības.Protams, ļoti daudz bija "melno". Sākumā tika pārbaudītas vīzas. Uzdeva muļķīgus jautājumus, kaut gan pasē viss bija ierakstīts :) Tad pārbaudīja rokas bagāžu. Ja kaut ko nevarēja saskatīt tajā ekrānā, tā somas uzreiz tika krāmētas laukā. Pārbaude vien ar to nebeidzās :( Tālāk izčamdīja arī pašus cilvēkus no galvas līdz kājām.Tos melnos tā kārtīgi kratīja :).Mazliet uzgaidījuši kādu laiciņu, devāmies uz lielo Austriešu lidmašīnu,kura tiešām bija plata un arī gara. Pa to laiku jau bija sācis līt lietutiņš. Tā kā Eiropā laika apstākļi nebija sevišķi labi, nācās lielāko ceļa posmu piesprādzēties. Par pārtikas trūkumiem sūdzēties nevarēja. Bijām gana pārbaroti - veselas 3 reizes 9h laikā.Bet dzērieni, tie mums tika nesti tik bieži, ka pie WC veidojās garas rindas :)Vispatīkamākie bija mazie ekrāniņi pie katra sola (ekonomiskajā klasē, bet biznesa - lielais ekrāns uz visiem pasažieriem).Ekrānā varēja vērot kā mēs lidojam. Izspriedām,ka lidmašīnai bija 2 kameras - viena apakšā,kura nez kāpēc rādija zaļganu bildi un otra bija priekšpusē. Kā arī bija karte, kurā tika attēlota lidmašīnas atrašanās vieta.Parādijās arī apraksts, cik esam augstu, kāds ir spiediens,temperatūra, cik ir pareizs laiks un cik vēl atlicis lidot. Bez šī visa tur arī bija filmas, mūzika un pat varēja spēlītes spēlēt.:)Tā pēc garām 9h, šķērsojot vairākas laika joslas nonācām NY tuvumā. Pilots noziņoja, ka mēs kavējam :)Mēs tur cītīgi riņķojām, lai nosēstos Kenedija lidostā. Visas ieliņas no augšas izskatījās tāpat kā tās attēlotas kartēs. Beidzot tad arī nolaidāmies lidostā. Tad gājām savākt savu bagāžu. Kaut gan bija atzīmēts, ka tai ir uzreiz jānonāk galamērķī. Lai nokļūtu līdz bagāžai, bija jāšķērso ASV robeža. Parastiem cilvēciņiem tika ņemti pirkstu nospiedumi un fočētas sejas. Mums gan to nevajadzēja :)Sameklējām savu bagāžu. Es tā nejauši pamanīju, ka mana soma atpakaļ Latvijā pilnā komplektā nenonāks :(Tad mēs cītīgi mēģinājām noskaidrot, no kura termināļa mums būs nākamais lidojums. Tad nu arī sapratām, ka tur šiem cilvēkiem, kas strāda lidostā nav nekādas sajēgas, ko viņi vispār tur dara. Visiem tur viss ir vienalga. Mūs nosūtīja uz 6.termināli. Mazliet pabraukājāmies ar mazu vilcieniņu.Bet tas izrādās nebija īstais teminālis. Cītīgi apskatījām savas biļetīti un secinājām, ka vajadzīgs ir 2.terminālis. Jā,tas bija īstais. Nodevām bagāžu tālākam posmam.Manējā soma aizripoja tālāk, bet kolēģa soma tika revidēta.Tas izrādās bija tikkai sākums visam. Piebildīšu to, ka lidostā strādāja lielākoties melnie cilvēciņi. Tālāk devāmies uz rokas bagāžas pārbaudi. Tā tik bija pārbaude! Gandrīz vai izģērba laukā :(Somas tika taisītas vaļā. Apavi arī tika pārbaudīti.Pašus arī izčamdīja:( Cilvēciņi strādāja gumijas cimdos. Beidzot tikuši laukā no tā visa, devāmies meklēt ,kur būs mūsu lidmašīnīte. Tas bija vietējais reiss ar mazu lidmašīnīti, kurā pat bija vairāk vietas nekā lielajās :) Jautrākais vēl bija priekšā:) Darbinieki nevarēja sameklēt brīvu autobusu, kas varētu aizvest pasažierus uz lidmašīnu. Kad bijām visi sakāpuši mazītiņajā lidmašīnītē, tika paziņots,ka nevar sakrāmēt visu bagāžu, tāpēc nāksies aizkavēties. Nepagāja ne 15 min, kā varējām doties ceļā, kad jau atkal radās problēmas. Bija sabojājusies viena lidmašīnīte, kuru vilka nost no skrejceļa. Tad nu beidzot lidojums varēja sākties. Pa to laiku jau bija iestājusies tumsa. Cītīgi līkumojām pa debesīm. Lidmašinā bija liels spiediens,ka likās, ka ausis sprāgs pušu :( Par laimi,sākās nosēšanās Norfolkas lidostā. Tur jau mūs sagaidīja kolēģis no Latvijas, lai aizvestu uz viesnīcu.
Lidojumi bija sanākuši uz visām 24 h. Nonākuši viesnīcā nemaz necentāmies doties pie naktsmiera. Bet gan savācāmies visi latvieši kopā un tukšojām tos labumus, ko mums vietējais kolēģis bija sagādājis.:)