Vientulība stindzina, bet varbūt ne...

Kādas ir izjūtas , kas pārņem ieraugot kailu koku sniegā.

Kādas ir izjūtas , kas pārņem ieraugot kailu koku sniegā. Iespējams, ka sajūta - vientulība nosaldē emocijas, palēnina asinsriti , laupa jautro putnu čalu lapotnē, lēni pārtop sapratnē, ka dziļi tevī ir spēks ,kas gatavojas uzspridzināt pavasarī pumpurus ,tas liek sacensties lapu simfonijā ar jūru, sniegt ēnu saulē pārkarsušajiem un klausītie putnu sarunās. Vienatne ļauj izjust ritmu , kurā viss darbojas ap Tevi.
Vieni alkst pēc vientulības, citi pat iemiegot grib dzirdēt radio šņākoņu, lai nebūtu jāuzdod jautājumi sev.
Kas palīdz atrast sevī to vientuļo skata laukumu no , kura tu vari fotografēt katru mirkli un priecāties par tā neatkārtojamību .Tā ir iespēja parādīt tiem, kas baidās no vientulības stindzinošā pieskāriena, iespēju nepaskriet garām steigā aizmirstiem vai nepateiktiem vārdiem, skatiem ,darbiem... mirklim, kas attaisno Tavu eksistenci.