Heroīns 1

Heroīns skrēja pa viņas vēnām,

novezdams viņas ķermeni līdz ekstāzei un viņas smadzenes līdz aizmirstībai. Realitāta pazuda, slēpjoties aiz eiforijas. Tas bija viņas veids kā aizbēgt no dzīves. No ideālās dzīves, kuru viņa tik ļoti ienīda. Viņa ienīda milzīgo savrupmāju, kura mūzīgi stāvēja tukša, tik tukšā, ka reizēm varēja dzirdēt kā stūros svilpo vientulība. Viņa ienīda vecākus, kuri viņu tik ļoti mīlēja, ka sniedza viņai visu, neļaojot cīnīties pašai. Ienīda privātskolu un perfektos draugus. Viņa ienīda tik ļoti, ka gribējās vemt. Bet visvairāk viņa ienīda heroīnu, kas viņai lika to visu aizmirst.