8. marts - saknes un tradīcija

Piedāvāju nelielu ieskatu uz 8.marta tradīciju saknēm :)

Pirmo reizi Starptautiskā sieviešu diena (SSD) tika atzīmēta 1909. gada 28. februārī ASV pēc Sociālistu partijas (1.attēls apakšā) deklarācijas. Tās pamatā ir sieviešu sasniegumu atzīmēšana, kā arī cīņa par viņu tiesībām:
* ekonomiskajā (īsāku darba dienu, lielāku algu),
* politiskajā (vēlēšanu tiesības) un
* sociālajā jomā (sociālās garantijas).
Pat romantikas piedevas sākums meklējams komunistisko partiju vēlmē afišēt savu rūpi par „varonīgo sievieti – strādnieci” (lai atceramies „Mosfiļm” ievadkadrus ar strādnieci un strādnieku).

Pirmās idejas par Internacionālas sieviešu dienas nepieciešamību radās 19.gs beigās, jo sieviešu darba apstākļi bija ļoti smagi (~14h darba diena, zema alga, gandrīz nekādas sociālās garantijas).
1857.g.8.martā apģērba un tekstilrūpniecībā nodarbinātās sievietes Ņujorkā izgāja protesta demonstrācijā. Policija to gan vardarbīgi izklīdina. Divus gadus vēlāk, arī martā, šīs sievietes nodibina savu pirmo arodbiedrību.
Nākamajos gados 8.martā rīkoto protestu skaits tikai pieaug. Viens no ievērojamākajiem – 1908.g. Ņujorkā, kad demonstrācijā izgāja 15000 sieviešu, prasot īsāku darba laiku, lielāku algu un vēlēšanu tiesības.

8.martu, kā oficiālu Starptautisko sieviešu dienu izveidoja 1910.gadā, starptautiskā, sociālistu organizētā sieviešu konferencē Kopenhāgenā pēc vācu sociālistes Klāras Cetkinas (2.attēls) priekšlikuma. Nākamajā gadā to jau atzīmē vairāk kā 1 000 000 cilvēku Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē.
Klāra Cetkina – aktīva sociāliste, vēlāk organizācijas „Spartak”, kas pēc tam pārtop par Komunistu partiju, biedre. Šīs partijas mērķis – revolūcija Vācijā pēc Marksa un Ļeņina parauga (ja kaut ko zinām par Ļeņina piegājienu pēc uzvaras Krievijā, tad vajadzētu zust arī ideāliem par Klāru Cetkinu).

Par 8.marta svinībām bijušajā PSRS un Padomju bloka valstīs (tātad arī Latvijā) mums jāpateicas odiozajai Aleksandrai Kollontai (3.attēls), kas, pēc 1917.g. oktobra revolūcijas uzvaras Krievijā, pārliecināja Vladimiru Iļjiču (lasi, Ļeņinu) pasludināt SSD par oficiālu brīvdienu, atzīmējot “varonīgās sieviešu strādnieces” dienu.
Tiesa, visai drīz daļēji zūd šīs dienas politiskā nokrāsa, un tā tiek ievērota, lai apsveiktu sievietes un vīrieši iedzertu (kā teica kāds aizmāršīgs filmas personāžs: „A ģeņ vzjaķija Basķiļiji prošol v pustuju..”). Patiešām, nereti 9.marts pārvērtās par “varonīgās sieviešu strādnieces” dienu, kad sievietes darbā „rāva” dubultnormu, jo vīrieši pēc sveikšanas darbā neieradās.
Aleksandra Kollontai – izveidoja „ženotģel”, kas nodarbojās ar sieviešu izglītošanu un tml. Kopā ar vīru, arī Aleksandru, izveidoja Komunistu partijai kreiso opozīciju, taču Ļeņins to ātri likvidēja un Aleksandra vairs ietekmīgus amatus neredzēja. Interesanti, ka lielo tīrīšanu laikā 30-os gados, viņu nenošāva.

Kā spilgtāko absurdu jāmin Padomju Čehoslovākija, kur 8.martā ar Komunistiskās partijas “gādību” gandrīz katra sieviete no sava darba devēja saņēma puķi un mazu dāvaniņu – parasti ziepes vai dvieli, lai saprastu, ka Partija par viņām gādā (4.attēls). Absurds bija tik liels, ka pat pēc Padomju varas krišanas, tauta pilnīgi izsvilpa ne tikai SSD svinību atjaunošanu, bet arī Mātes dienas ideju.


Rietumos SSD tika svinēta no 1910. līdz 1920-iem gadiem, bet panīka.
Tā atkal tika “pacelta” ar feminisma kustību 1960-os.
1975.g. ANO pasludina par Starptautisko sieviešu gadu un sāk atbalstīt SSD (ir daudz valstu Āzijā, Āfrikā, kur sieviešu stāvoklis ir nožēlojams). Diemžēl - atkal politika..

Šodien 8.marts kā oficiāla brīvdiena joprojām tiek atzīmēta 8 valstīs:
* Krievijā,
* Baltkrievijā,
* Kazahstānā,
* Kirgizstānā,
* Maķedonijā,
* Moldovā,
* Tadžikistānā,
* Ukrainā.

Tā, lūk! Vai izgaršojāt 8.marta – Starptautiskās sieviešu dienas – būtību? Politika un cīņa! Kur tad paliek romantika? Tā ir Jūsu pašu ziņā!


Izmantoju www.wikipedia.org u.c.