ticība

Bormans | 21:58 09.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Nu uz pēdējiem jautājumiem vari ielikt blogā aptauju :)
A raksts pricipā pa tēmu...

edzjus | 09:46 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

es

Shadow | 13:35 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Mmmm, kapec Palmu? Sho gidigi sakot dzirdeju pirmo reizi :) Bet par pantinju - pievienojos tev no visas sirds, beerniibaa tiku regulari slaaniits ar puupolu zaru lai slimiiba aaraa, veseliiba iekshaa :)))

es sevi pieskaitu tiem, kas tic Dievam, tomer teikshu godigi, bazniicaa paraados aarkaartigi neregulari. un otra lieta ... man lieldienas nezin kapec vairak ar zakjiem un olaam asociejas, nevis ar Kristus sveetkiem, Ziemassveetki tie taadi vairaak kristiigi imho ...

taas manas paardomas par teemu ;)

Eliks | 14:29 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Lieldienas ir baznīcas adoptēti svētki, pagāņu pavasara svētku aizvietojums. Šiem svētkiem nav nekāda vēsturiska pamata. Olu ripināšanas, pūpolu slānīšana, šūpošanās, tas viss atblāzmas no vecajiem, īstajiem svētkiem.

Tie ir fakti, bet reliģijai fakti ir lieki :)

Es neticu, priekš manis tas ir par zemu.

Shadow | 14:43 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

pilniigi kaa Davinchi kodu citee :)

akwiinas | 16:14 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Elik, manuprāt, šie tomēr ir baznīcu svētki. tiesa gan, arī man pat pirms gada, diviem Lieldienas neasociējās ar Jēzu, bet tomēr - kāpēc gan ir visas šīs zaļās ceturdienas, Lielās piekdienas? katrā dienā notika kas ar Kristu Jeruzalemē. ja nezini šos vēsturiskos faktus, iesaku palasīt kaut bērnu bībeli. tajā daudz saprotamāk kā īstajā bībelē ir aprakstīts ši moku pilnais ceļš.
Shadow, nemācēšu pateikt, kāpēc palmu, bet zinu, ka LV ir pūpolu svētdiena, jo šeit nav palmu :D

Bormans | 16:37 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Viduslaikos baznīca, salāgoja savus svētkus ar vecajiem, saulgriežu uc svētkiem.. tāpat kā baznīcu ēkas cēla uz mūsu senču izpostītajām svētvietām... Ir jāredz labais ko ticības vārdā dara tagad, bet nedrīkst arī aizmirst, no kā tas viss ir cēlies....

Eliks | 17:05 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

akwiinas, piedod, negribu sākt teoloģiskās debates, bet bībele, kā vēstures grāmata ir meli... vari uzdot šo jautājumu savam mācītājam, visdrīzāk viņš tev kaut ko stāstīs par simboliku un tās nozīmi, bet fakts ir tāds, ka praktiski visi bībeliskie svētki ir pielāgoti pagāņu svētkiem, lai pievērstu pēdējos kjristietībai.

bībele kā dzīves mācību grāmata ir ok, bet atkal ne man :)

akwiinas | 17:22 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

neesmu tik gudra, lai sāktu teoloģiskās debates :)

Eliks | 17:22 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Pirmskristiānisma tradīcijas Lieldienas ir kristiešu svētki, kas aizguvuši daudzas pirmskristiānisma laika tradīcijas. Pieļauj, ka angļi Lieldienu vārdu (Easter) ir aizguvuši no Estres (Eastre), teitoņu pavasara un auglības dievietes vārda anglosakšu versijas. Viņai bijis veltīts gada mēnesis, kas atbildis tagadējam aprīlim. Viņu godināja īpašos svētkos, kas notika pavasara saulstāvju (ekvinokcijas) dienā. Šo svētku tradīcijas saglabājušās Lieldienu zaķa (truša) tēlā, kurš simbolizē auglību, un Lieldienu olu krāsošanā.

Pirmsākumos olas krāsoja spilgtās krāsās, lai atainotu pavasara saules gaismu, tās izmantoja olu velšanas sacīkstēs un dāvināja kā dāvanas. Šādi svētki, tāpat arī tos skaidrojošie svētki un leģendas, bija plaši pazīstami senajās reliģijās. Grieķu leģenda vēsta par Persefones, zemes dieves Demētras meitas, atgriešanos no pazemes valstības. Senajiem grieķiem viņa simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī pēc ziemas posta. Līdzīgas leģendas bija arī citām senajām tautām. Frīģieši ticēja, ka viņu visspēcīgā dievība ziemas saulgriežu dienā dodas dusēt, toties pavasara saulstāvju laikā viņi rīkoja ceremonijas ar mūziku un dziesmām, lai pamodinātu šo dievību jaunam pavasarim. Kristīgās Lieldienu svinēšanas tradīcijas, Iespējams ietver sevī daudzu tautu paražas. Liela daļa pētnieku uzsver, ka sākotnējās kristīgās tradīcijas daudz aizguvušas no ebreju Pashā svētkiem. Daudzi agrīnie kristieši bija cēlušies no ebreju vides, tāpēc viņi uzskatīja Lieldienas kā Pashā svētku jaunu izpausmi, kā piemiņu par praviešu pareģoto Mesijas parādīšanos.

Lieldienu datums Pēc Jaunās Derības, Kristu sita krustā Pashā svētku priekšvakarā, un drīz pēc tam viņš augšāmcēlās no mirušajiem. Tādējādi Lieldienas svinēja Kristus augšāmcelšanos. Laika gaitā sāka ievērojami atšķirties datums, kurā dažādas kristīgās konfesijas svinēja Lieldienas. Ebreju izcelsmes kristieši šos svētkus svinēja uzreiz pēc Pashā svētkiem, kas pēc Jūdejā izmantotā babiloniešu mēness kalendāra, iekrita vakarā, kad debesīs parādījās pilns mēness (gada pirmā mēneša nizāna 14. diena).

Pēc šīs laika skaitīšanas metodes Lieldienas katru gadu iekrita citā dienā. Vairāku citu tautību kristieši Jēzus augšāmcelšanos vēlējās svinēt nedēļas pirmajā dienā, par kādu toreiz uzskatīja svētdienu. Izmantojot šo metodi, Lieldienas gan svinēja vienā dienā, taču gadu no gada šī diena bija citā datumā. Vēsturiskās Lieldienu svinēšanas atšķirības izpaudās tā, ka austrumu kristiešu baznīcas, kas atradās tuvāk jaunās reliģijas izcelsmes vietai un kurās ļoti stingri ievēroja senās tradīcijas, svinēja Lieldienas atkarībā no Pashā svētku datuma. Savukārt grieķu - romiešu civilizācijas klēpī dzimušās rietumu baznīcas Lieldienas svinēja svētdienā.

Lieldienu vēsture Lieldienās saplūst trīs tradīcijas – pagānu, jūdaiskā un kristīgā. Pagānu saknes Pēc angļu 8. gadsimta vēsturnieka Sv. Bīda darbiem, angliskais Lieldienu nosaukums, Easter, ir palieka no seno teitoņu mitoloģijas. Bīds raksta, ka tas ir atvasināts no norvēģu vārda Ostara jeb Eostre, kas bijusi anglosakšu pavasara dieviete un kurai bijis veltīts aprīļa mēnesis. Grieķu mīts par Demētru un Persefoni, tāpat kā līdzīga romiešu leģenda, vēsta par to, kā, mainoties gadalaikiem, dieviete no pazemes valstības atgriežas starp cilvēkiem. Šis mīts ir saistīts ar pavasara svētkiem vai pavasara saulstāvjiem 21. martā, kad sākas dabas atmošanās pēc ziemas. Truša jeb, latviešu interpretācijā, Lieldienu zaķa simbols ir cēlies no tā, ka truši šajā laikā ļoti strauji vairojas. Arī olas salīdzinājumā ar ziemas periodu pavasarī tika dētas īpaši bagātīgi, tāpēc tās kļuva par vēl vienu Lieldienu laika simbolu. Olas bieži krāso dažādās krāsās, tā simbolizējot pavasara saules staru un ziemeļblāzmas daudzkrāsainību. Izkrāsotās olas kļuvušas par tradicionālu Lieldienu dāvanu. Jūdaiskās saknes Lieldienas, atgādina Sv. Bīds, bijušas ‘pashā mēnesī’, proti, ‘vecie svētki tikuši svinēti ar jaunas līksmības prieku’. Sakne pasch, no kuras cēlies Lieldienu vārds daudzu jo daudzu pasaules tautu valodās, ir saistīta ar ivrīta vārdu pesach, kas atbilst darbības vārda formai ‘viņš iet garām’ (piem., ‘Kad tas Kungs nāks, lai sodītu Ēģipti, un redzēs asinis uz aplodām un abiem durvju stabiem, tas Kungs ies garām tām durvīm un neļaus maitātājam nākt jūsu namos, lai jūs sistu’, 2. Mozus 12:13), kas runā par nakti, kad tas Kungs sita visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē, bet saudzēja izraēļus. Šos svētkus svin nīzanā – ebreju gada pirmajā mēnesī. Kristīgā tradīcija Jeruzalemē Pashā svētkiem gatavojās laikā, kad tur tika sists krustā un augšāmcēlās Jēzus Kristus, nācis no jūdiem. Tāpēc Lieldienu vārds daudzās valodās ir cēlies no ivrīta pasch, bet daudzās baznīcās gan austrumos, gan rietumos Lieldienas ir svarīgākie gada svētki tāpat kā Ziemassvētki.

[...]

Ne Jaunajā Derībā, ne apustuļu rakstos nav norāžu par Lieldienu svinēšanu. Iesākumā šāda svētīšana neiederējās pirmo kristiešu pasaules uztverē. Viņi turpināja svinēt ebreju svētkus, piešķirdami tiem jaunu nozīmi, tā pieminēdami notikumus, kas bija saistīti ar tradicionālajām norisēm. Tā Pashā svētki ar jaunu saturu, proti, ar Kristu kā īsteno Dieva jēru, kļuva par kristiešu Lieldienām. Lieldienu olu vēsture Lieldienu olu krāsošana Ola ir dabas radīts ideāls iepakojums jaunai dzīvībai. Laikiem ejot, ola ir simbolizējusi noslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un zīmi. Tā ir visā pasaulē izplatīts Lieldienu svinību simbols. Olu krāso un citādi izrotā, izceļot tās īpašo simbolismu. Pirms olu sāka cieši saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos. Romieši, galli, ķīnieši, ēģiptieši un persieši, piemēram, olā saskatīja Visuma simbolu. Kopš senseniem laikiem olas krāsoja, ar tām mainījās un tām izrādīja godu. Pagānu laikos ola attēloja zemes atdzimšanu. Garā, grūtā ziema bija galā, zeme atvērās un atdzima – gluži kā ola atveras, lai dotu ceļu dzīvībai. Tāpēc uzskatīja, ka olai piemīt īpašas spējas. Olas iemūrēja māju pamatos, lai atgaiņātu nelabos spēkus.

[....]

akwiinas | 17:24 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

un man tas viss ir jāizlasa?? ;(

MartinK | 17:28 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

labāk paskatīsimes šovakar debesīs - iespējams, būs polārblāzma:

http://www.lab.lv/index. php?pid=203

Eliks | 17:31 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

akwiinas, tā ir tava brīva izvēle :) bet iesaku izlasīt, lai tev nav tikai vienpusīga propagamdistiska informācija no bērnu bībeles :)

Shadow | 17:37 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

tiem, kas tic, tiem nevajag skaidrojumus
tie, kas netic, bez skaidrojumiem nekaa :)

akwiinas | 18:21 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Shadow, labi vārdi. būs kkur jāpieraksta..

Eliks | 18:35 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

skaista propagandiska frāze :)

es gan teiktu nedaudz savādāk.. jo vairāk mēs spējam izskaidrot, jo mazāk ticam

bērnībā es domāju, ka pērkons ir kādas mistiskas būtnes, kas dzīvo aiz mākoņiem, radīta skaņa. Vēlāk, kad uzzināju, ka tā ir elektriskā lādiņa izraisītā spalga vai dārdoša skaņa, ko rada rada zibens kanālā esošā gaisa izplešanās un karstums, aizmākoņu briesmoņa ticība izgaisa.

Tas pats ir ar kristiešu Dievu. Jo vairāk cilvēks izzin, jo mazāk viņam paliek parādību ko piedēvēt Dievam, jo vairāk izzūd ticība. Vai tas ir slikti? Man sķiet, ka nē, jo es asociēju reliģiju ar tumsonību.

akwiinas | 18:37 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

tātad tu nekam netici? vai tikai reliģija tev ir kkas zems?

Eliks | 19:05 10.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

tikai reliģija :)

Shadow | 08:55 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Elik, tagad panjemam piemeeru ar miilestiibu. zinatnieki ir noteikushi kjiimisko procesu, kas notiek smadzenees, kaadas vielas izstradajas, cik ilgi smadzenes var tikt kairinaatas, utt. utjp. un salidzinajumam njemsim dzejnieku, kas to visu nezin, bet gan tic milestibai, kas rada saapes, asaras, liek cilvekam lidot vai nomet to no augstaakaa kalna visdziljaakajaa aizaa. dzejniekam nevajag skaidrojumu, jo tad vinsh sapratiis, ka miilestiibas tachu nav ... ir tikai kjiimija. kam taisniiba?

Eliks | 14:13 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Atšķirība ir tāda, ka mīlestība IR. Un tā IR ķīmija :)

Ķīmija ir cēlonis, mīlestība ir sekas. Ja šo dzejnieks izprot, tad nebūs tā, ka viņš zaudēs ticību mīlestībai, viņš vienkārši sapratīs, kāds ir cēlonis.

Reliģijiai savukārt cēlonis ir tumsonība, bet sekas - baznīca.

Bormans | 16:46 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Vispār laba tēma, ko pārrunāt pie alus...

Shadow | 16:54 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

parasti vakars izchakareets ja panesaas sarunas par religjiju :) varbut man tik tada negativa pieredze, bet taa nu ir ...

Bormans | 17:13 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

nu ja tiek pieaicināti cilvēki ar klikšķi uz vienu vai otru pusi tad pilnīgi iespējams, bet ja tādi lapsidrdīgi filozofi... un laps alus... ļoti pat interesanti..

Eliks | 18:16 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

yeah... alus!! mmm...

MartinK | 21:35 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Me dzer alu un priecājas par dzīvi.

Reliģija ir iekārta, komunisms ir iekārta. Iekārta ir sistēma. Sistēma ir zināma kārtība. Kārtība nozīmē mieru. Miers nozīmē būd paēdušam un ar jumtu virs galvas.

akwiinas | 21:38 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

un tālāk? kas seko pēc miera?

MartinK | 21:40 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

...miers apnīk

akwiinas | 21:42 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

un tad jāmaina kārtība.

Shadow | 23:03 11.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

stulbakais ka izeju no gudras sistemas pati sistema ir paredzejusi kaa atsevishkju sistemas sastavdalju :)

esmu pieduries izejas mekleeshanai, teoretiski tas nav iespejams

hmm, jaiedzer vel alus, shodien bedigs noskanjojums, var pafilozofeet

Eliks | 00:07 12.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

miers = pupi, tas ir visiem zināms :)

akwiinas | 14:43 12.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Elik, pēc ša komentāra pirmais, kas ienāca prātā, ir psihologu uzskats, ka puisīši, kuri mazotnē nav pietiekami ilgi zīduši mātes krūti, pēc tām tiecas visu mūžu...
:)

Shadow | 15:12 12.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

un tie kas tiecas pec dibeniem? :))

akwiinas | 18:03 12.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

vai, sarežģīti.. nemācēšu pateikt..

PUPA | 12:25 13.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Tie nav pērti nekad mūžā!!!

akwiinas | 12:26 13.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

PUPA, tu ar esi no tiem, kas bērnus soda ar siksnu?

MartinK | 11:09 14.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

PUPA uzrakstīja tieši to, ko es slinkuma dēļ neuzrakstīju :))

akwiinas | 11:10 14.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

martink, slinkumš jāārstē ;))

seraphs | 16:53 14.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Tā arī neviens neatbildēja par tām palmām... Tātad: kad Kristus iejāja uz ēzelīša savā pilsētā, tauta viņu sagaidīja kā Mesiju (kas arī viņš bija) ar PALMAS ZARIņIEM ROKāS, tāpēc arī šīs dienas nosaukumas ir tāds pēc Baznīcas tradīcijas. Interesanti tikai no kurienes Eliks NOKAčĀJA savu garo reliģiskivēsturiskoantro posofisko depešu? :)

point | 19:48 17.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Bībele esot tulkota no simbolu valodas. Kad tulkojums ticis gandrīz pabeigs,beigās kautkas tomēr ar kādu simbolu nav štimmējis,to arī kristieši noklusēja. Spriediet paši... Tādām lietām katrs simbols svarīgs,arī sanāca ka visam jēga citāda sanāca,bet tai laikā baznīcai tas bija izdevīgi...

akwiinas | 10:37 18.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

nezinu, vai viena simbola dēļ izmainījās visas bībeles nozīme.
bet tā vēsture, no kuras ņemti "fakti" par pagāniskajām lieldienām, utt. ir vairākas reizes valdnieku un karaļu dēļ pārrakstītas. tā kā... šaubos vai ir tikai viena patiesībā.

point | 18:55 18.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

ja visa leģenda ir tulkota nepareizi,tad diez vai reāli var tai ticēt...

akwiinas | 20:36 18.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

a kam var REĀLI ticēt???

ladumdam | 22:04 18.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

ziniet, par reliģisko pārliecību un līdzīga satura tēmām nevajadzētu strīdēties, jo tas pie laba nenoved.

point | 22:29 18.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

esmu bijis visur,runājis ar dažādu pārliecību cilvēkiem... un tas nenozīmē,ka būtu jāstrīdas... Atkarīgs cik tālu esi nogājis un kam attiecīgajā momentā esi gatavs...

Eliks | 23:01 18.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Citēt Denu Braunu arī ir kaut kas līdzīgs sarunai par reliģiju. Uzreiz uzrodas 10 eksperti, kas pasaka, ka viņa grāmatas sūkā, neskatoties uz to, ka ir vieni no miljons, kas šo grāmatu izlasījuši.. :)

Eliks | 00:07 19.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Shodien ar Shadowu esam kārtīgi izstrīdējušies par dažādiem teoloģiskiem jautājumiem un jāpiekrīt vien viņam ir par to, ka par šitādām lietām labāk nestrīdēties vispār :)

akwiinas | 13:52 19.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

atzīstās, kurš te strīdās :@
es, peimēram, tikai diskutēju 8)

Eliks | 18:23 19.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

sundew, dibinam jaunu baznīcu? :)

akwiinas | 18:49 19.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |

jāatzīst, ka es ticu daudzām lietām - Dievam, budismam, ajūrvēdai, reiki, sev, eņģeļiem.

fimster | 22:25 01.05.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Interesanta diskusija...:)
Baznīca uztur reliģiju, šajās abās maz patiesības...
Dvēsele a-priori satur ticību, nekādas sistēmas to nav spējušas iznīcināt...
Mīlestība ir substance, kas šaurā aspektā realizējas arī kā ķīmiski procesi...