afgānis 1

Neliels pastāsts par kādu cilvēciņu divās daļās.

Pirmā daļa.

Viņu sauc Vaņa. Gadu skaits kaut kur starp 40 līdz 50. Tā īsti neviens to nezin. Kaut tepat no pierīgas, bet Vaņa savā būtībā un realitātē ir lauku puika, kam nācies ir pabūt savā laikā un karot Afganistānā. Nē, ne tagad LR armijas sastāvā, bet tālajos 80-tajos PSRS armijas sastāvā.
Būtībā Vaņam ir divi dzīves un sadzīves stāvokļi. Viens, tāpat kā lielākajam vairumam ļautiņu - skaidrā; otrs - ne skaidrā.
Pirmajā gadījumā Vaņa pastaigā pa mežu, palasa sēnes, ogas, papēta dabu, paķer dzīvniekus pārtikai, piekārto apkārtējo dzīves telpu, varbūt nedaudz ko padara savā galdniecībā ienākumu dēļ un atdod parādus...

Otrajā stāvoklī Vaņa atgriežās Afganistānā. Par to ir arī šis stāsts.

Vaņa šad tad nēsā līdzi dokumentus. Apliecību par militāro ūdenslīdēju kursu pabeigšanu, apliecību par to, ka Vaņam ir piešķirts ordenis "Za otvagu", konjaunieša biedra karti, .....
Vaņa maršē pa zemes ceļu, kas ved no viņa dzīvesvietas pie kaimiņiem, uz bodi, uz mežu...
Salutē satiktajiem ļautiņiem. Aprunājās ar tiem kurus satiek.
Vaņa stāsta, stāsta kā pirmoreiz mūžā lidoja ar lidmašīnu, kā bija nometnē Čečenijā, par saviem kauju biedriem bet galvenais par Afganistānu ....