Lenin

[ikdienas skice]
Pavasarīgais pavasarīgums atvēris ne vien sirdis, bet arī logus un durvis- un ja vien nav slinkums, skatāmies iekšā..
Tātad, Ģertrūdes ielā ap Kurbada ielas rajonu pie pašām durvīm ieelpot svaigu gaisu nostādīt Ļeņins (izteikti labs raklāmas triks, jo šamējais tāds liels un spīdīgs). Un ja kādu māc nostaļģija pēc aizgājušiem laikiem- tur šamējais dabūjams par simtu piecdesmit latiem. Vīriņš, kurš sākumā par fotografēšanu prasīja latu, teica gan, ka bez četriem stipriem puišiem neiztikt..
Bet pretī Filoloģijas faķim tante izkarinājusi krēslu pa logu- laikam draudzene bija nākusi papļāpāt. Un cita tante sūdzās par to, kādus atkritumus visapkārt iedzīvotāji sametuši. Viņai pavasara talcinieces spars. Šamējā saka, ka to māju, kur dzīvo tante ar krēslu jaukšot nost. Bet tā māja tāda smuka- no lietus izbalējusi.
Un uz Blaumaņa ielas piektajā stāvā uzbekiem kādi svētki- kad logi vaļā var dzirdēt kā dzied. Bet lejā puiši pa pusei labo bruģīti, pa pusei dzer cēsu alu- gan jau maksā par darbu stundās.
Nu jā, un vēl miljonu miljoniem tādu un citādu pavasarīgumu.