Un ko gaidi Tu?

Tā bija nenosakāma izmēra rītdiena. To nebija iespējams saritināt kā guļammaisu, lai varētu nolikt, lai tā aizņemtu mazāk vietas, jo nebija zināms vai tā maz pārsniegs sērkociņu kastītes lielumu.

Es izlēju nedaudz tēju, tāpat kā vakar. Šodien par to iesmējos, labi, ka neviena nebija līdzās – nesaprastu manu prieku.

Galda lampas atspīdums loga rūtī ik pa laikam šķita kā zemu rotējošs mēness, bet tā bija tikai galda lampa un nekas vairāk, ar 20W spuldzīti, pareizāk sakot ar parodiju par spuldzīti.

Tēja bija atdzisusi un garšoja dīvaini, bet ne jau slikti – tikai savādāk kā parasti. Saraucu pieri – Ko tu gaidi no dzīves? Tas lika maigi iesmieties – Nu neko..

Ja neko – tad ej gulēt!

[smiekli]

Ir vieglāk!