Karjeras kāpnes
Karjera daudziem ir galvenais un dēļ tās viņi ir gatavi upurēt visu- draugus,pat tuviniekus un citas mazliet mazāknozīmīgas lietas-,un man šķiet tā jau sāk pārvērsties mantkārībā vai apsēstībā. Mans viedoklis ir tāds, ka jāveido tāda karjera, kas tev ir pa prātam un, kam nav jāupurējas ar visu nozīmīgo.
Karjera vairākumam , šķiet, sākas bērnudārzā, jo tā ir pirmā izglītības iestāde.Tālāk turpinās pirmajās klasītēs un tur jau pavīd pirmās idejas, piemēram :"Es gribu būt ugunsdzēsējs vai Es gribu būt policists" un vēl neiedomājami daudz citu profesiju,kuras ir nepieciešamas,bet mazāk pārstāvētas, bet šīs idejas nozūd no domu virpuļa līdz saprot, ka tās nav tik ienesīgas profesijas kā gribētos man liekas, ka tā arī ir diezgan liela kļūda, ka cilvēks neveido karjeru tanī, kas patīk, bet dzenas pēc nauda. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, bet ceru, ka kāds saskatīs tur arī daļu no patiesības.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Animi | 14:00 30.04.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Es zinu, ka mana karjera paņems ļoti daudz laika no manas dzīves, jo tas nav darbs - tas ir dzīvesveids, bet es stāšos LLU VMF tādēl, ka tas mani ļoti interesē, un tas, ka veti neslikti pelna, protams, ka ir tikai +, taču uzskatu, ka cilvēkam ir jādara tas, kas visvairāk interesē un padodas... Nekādā gadījumā karjeras dēļ nedrīkst pamest visu, kur nu vēl draugus... Taču dzeršanu Vecrīgā aizsāt ar mācīšanos kādu vakaru pavisam noteikti nebūtu nekas ļauns. Ir jāprot savu laiku sadalīt, un tad var paspēt gan veidot karjeru, gan arī dzxīvot :)