Vēstule
Nosūtīt. Tas ir vārds, kas izdaiļo podziņu Tele2 mājas lapā. Kārtējā īsziņa nosūtīta. Kaut kā pavisam nejauši prātā pazibēja doma, cik gan forša lieta ir SMS :) Tas man nebija nekāds jaunums vai gadsimta atklāsme ...
Jau iepriekš esmu priecājies, ka SMS nu beidzot ir tā vieta, kur katrs, ikviens un mēs visi padomājam divreiz pirms ko sakām. Jo zīmes ir 160 (plus mīnus), teksts ir ierobežots un tas pavisam noteikti atstāj atspaidu arī uz pašu ziņu. Piekritīsiet, ka rakstot SMS īpašā daiļrunībā neizplūdīsi, vienkārši daudz un dikti būs jāraksta, un, ja teikums sadalās divās SMS, pastāv liela iespēja, ka tevi sapratīs savādāk, kā gribēji tu pats :)
Vienvārdsako t, LIELISKI! Tiek apturēta parādība, ko angļu mēlē par information pollution sauc. Latviski neskan: informācijas piesārņotība, brrrrr, bet sapratāt. Cik forši un jauki un skaisti un cool, bet
Pietika ar otru sekundi, lai padomātu vienu solīti uz priekšu (vai atpakaļ, kā vēlaties)
Informācijas laikmets, simtiem e-pastu dienā, internets telefonā, kas kabatā līdzi, čats ar zviedru, sēžot autobusā
Mēs esam pārpildīti ar informāciju! Pārbaroti, piebāzti, sastūķēti, noslīcināti, noslāpēti. Un tieši tāpēc, un tikai tāpēc doma par SMS kā ieroci cīņā pret šo nežēlīgo informācijas cunami vilni šķiet tik pievilcīga. LIELISKI, es pie sevis saucu!
Un kad tu pēdējo reizi uzrakstīji vēstuli? es sev jautāju. Nē, ne jau iesniegumu par atvaļinājumu vai lūgumu pagarināt kredīta atmaksu. Ne arī uzšņāpi parakstu uz pavadzīmes vai sarindoji B U R T U S attiecīgās ailītēs uz jebkura cita veida anketas.
Es runāju par vēstuli. Kad saturs, ko raksti, nav maksimāli īss un precīzs, sarindojot vārdus mistiskos salikumus, kas vairāk līdzinās mainīgajiem matemātiskajās formulās. Es runāju par vēstuli, kur katrs vārds ir kā skaists zieds, kā krāsas un mūzika, kur tu neskaiti zilbes, nedomā par sevi, tevi neuztrauc 18 citas nelasītas vēstules un tu nebaidies pats palikt neizlasīts. Vēstuli, kurai tu atdodies rakstot un kuru iegūsti lasot. Tas prasa ārprātīgi daudz laika, tas ir neefektīvi, nepraktiski, dārgi, tu teiksi. Jā! Tu tiešām nepaspēsi dienā uzrakstīt 125 šādas vēstules. Un vēl izlasīt 300 citas ziņas, noklausīties 200 citas reklāmas, un pārrunāt 460 citus jautājumus ar savu priekšnieku. Tomēr tu radīsi vērtību, kas ļaus dzīvot tavām domām, darīs laimīgu (vai tieši otrādi nelaimīgu) cilvēku, kas tās lasīs. Darīs to skaisti, plaši un tik ļoti pārliecinoši! Un lai, lai tās ir tikai divas vēstules dienā, kas tevi izrauj no informācijas pārpilnības mutuļa, kurā esam ierauti, lai šīs divas vēstules tev sniedz baudu rakstot, sniedz brīvības sajūtu neskaitot zīmes un pārliecību, ka tu tiksi uzklausīts, saprasts un ka saņemsi kaut arī atpakaļ :)
Ehh, šīs kādreiz tik pašsaprotamās vērtības sāk zust no mūsu ikdienas komunikācijas. Arī no manas. Jo laikmets, kas atnesis mums tik daudz, kaut ko ir mums atņēmis. Esmu kļuvis pavisam digitāls. Man nav laika. Raksta beigas. Punkts.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Eliks | 02:25 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
:) ļoti dalītas emocijas man ir lasot tavu raxtu.. no vienas puses man gribas kliegt "JAA, KUR PALIKA!? KAS AR MUMS NOTIEK!? APSTAAJIES!!", bet no otras puses es atceros vienu vienkāršu patiesību... ES PATS SEV ESMU SAIMNIEKS! Pasaule ir tieši tāda, kādu es to uztveru un ja paskatās dziļāk, man nav nožēlas par aizgājušām vērtībām, kā dzeja, kaligrāfija, roku rakstītās vēstules un pasaku teicēji...
Es cieņā noliecu galvu šo sirmgalvju priekšā, bet atdodams viņiem godu, paceļu skatienu un iekāpju SMS, e-pastu, 3G, un wi-fi ātrvilcienā.
Eliks | 02:28 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
"skumji, bet .. laix ir nauda." ja tu pieņem šo izteicienu kā faktu, vai vēl trakāk - dzīves moto, tad tiešām ir skumji. Laiks ir tas, ko tu gribi, lai tas ir. Nauda, mīlestība, vēstule vai baltie kaķīši.
Preteklis | 02:32 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
tas nav mans moto :P taada ir apkaarteejaas sabiedriibas paarlieciiba un - piekriiti - reti kurais apstaasies lai papreicaatos liidz ar tevi par kaligraafiju, skaistu analogo foto, vai ar mani par baltajiem kakjiishiem un saulrieta kaaviem. taada ir dziive. Mees varam buut, kas mees esam, tachu mani reizeem paarnjem skumjas, kas arii ( par nozheelu vai laimi ) ir tikai manas. Tachu arii tas ir man skaistas, un pacilaa mani taapat kaa sviniigs beeru marshs :)
Eliks | 02:33 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
un vēl par rakstu... ar roku rakstītās vēstules nekur nav pazudušas, tā ir tava paša izvēle... galvenais to ir saprast... tas gan nav visiem dots :)
p.s. šodien gāju pa Rīgas mudžīgo ielu un izfantazēju sociālo reklāmu ar saukli "Dzīve ir mirklis, neiznieko to!" ar domu, ka rītdienas nav, tā tikai VARBŪT būs un tu nekad nezini, kas ar tevi notiks nākamjā mirklī, tāpēc dzīvo šodienai... protams domājot par to, ko rīt ēst un kur gulēt, bet ne tā dēļ..
Shadow | 12:05 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
Eliks, par tavu pedejo postu... Vai tad ir pareizi dziivot shodienai? Nezinot (vai neticot), ka ritdiena pienaaks? Es gan ticu ritdienai, varbut pat parak stipri, un daudz ko ziedoju shodien, lai atguutu riitdien. Neenee, jaadomaa un jaazin, ka ritdiena buus, un jau laikus jaaparuupeejas, kad taa atnaaks :) ........ nejau veestulee bija tas saals :) nejau veestulee ....
Arach | 13:59 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
aaaa ši visa informācija aaa man gāžās pāri bet es tomēr cenšos atrast laiku to visu izlasīt un vēl arī iedziļināties un atpakaļ pie darbiem enn eennnn!
Arach | 14:00 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
tu tikai tagad nomainīji ziemas riepas?? aaaa psihs!
Arach | 14:00 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
aaaaaaa
Eliks | 14:33 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
nav runa par ticēšahu vai neticēšanu ir runa par dzīvi vispār... es domāju nevajag minēt skaļus piemērus, lai saprastu ko es gribēju teikt. Pazīstu daudzus jo daudzus, kas šodien nedzīvo, bet gan eksistē, skrien, ņemās, ierauti virpulī, paši nekontrolē savu laiku. Un tas viss ir tikai rītdienas dēļ.. šodien viņi nedzīvo savu dzīvi, lai nopelnīt naudu, nodibināt sakarus, noslēgt līgumus, lai rīt vai pēc gada, vai pēc pieciem varbūt nopirkt sev M3... ;)
Bet rītdiena var arī nepienākt... un šis cilvēks aizies tā arī nesaprasdams, ko viņš šeit darīja..
Preteklis | 14:41 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
pievienojos .. :)
Shadow | 11:19 16.01.2006 | Atbildēt uz komentāru |
jep, un shis neizdeviigums (laiks, nauda) arii nokilee to, kas kadreiz bijis tik skaists un neatkaartojams!
Arach | 15:10 17.01.2006 | Atbildēt uz komentāru |
7 miljoni īsziņas vidēji pa 6 sant. ir 420`000 Ls o.O nav slikti uz svētkiem
fimster | 00:34 02.03.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Lieliskas domas, kolēģi!:)
Shadow, šī jau ir tava Vēstule, tai veltīji domu, laiku - mainījušies tehniskie līdzekļi, bet cilvēka vēlme izpausties kā personībai jau paliek...:)
Un Eliks ir taisnība tikai daļēji - Vērtības nezūd... bet jādzīvo gan ir šodien, tikai šis mirklis ir patiesība, tas ietver sevī gan pagātni, gan arī nākotni.........
Preteklis | 02:19 22.12.2005 | Atbildēt uz komentāru |
Dac truu dac truu ..
teema taa pati - par digitaalo vai analogo fotoaparaatu ( vai varbuut par otu un papiiru ;) )
jo aatraak tu dziivo, jo biezhak palaid garaam ( vai pat aizmirsti ) taadas vienkaarshas savas izteeles un nosveertiibas izpaushanaas briizhus.
sku mji, bet .. laix ir nauda. Galu galaa - var tachu lasiit labas graamatas un ar sirdsdraugiem saraxtiities e-mailojot.
bet vispaar - Shadow jau pateica visu, ko es te gribu izpljurxteet :D