Kā es ar pokesuni gāju veselību lūkoties! :D

Maršruts, Pļavnieki - Čiekurkalns.

1., 2., 3., 4., 5.zvans noskan, ar 3 stundu aizgulēšanos no paredzētā laika, pieceļos un paņemu suni un eju uz liftu...

Šoreiz izlēmu iet ar kājām, tik jauks laiciņš tak!
Ejam, ejam jau pec 15min. satiekam kkādu baltu keksu (suni) ar skruļļiem spalvā, šitās slimās saimnieces taisa saviem suņiem manikīrus, pedikīrus... varēja labāk noziedod Juglas patversmei, nevilktu cilvēkiem tik lielus nodokļus nost no algas. :D
Tālāk ejam, priekšā visādas "tirgus babkas" ar saviem - ucji pucji, tā kā nebūtu redzējušas suni, nedzīvojam jau vairs 90-ajos. :D Un galvenais viņas visas ir krievietes, parasti. Kaut ko krieviski vārās un, kad es atbildu latviski un viņas nekā nesaprot, sanāk, ka es jau esmu tā muļķe!
Viena es aizietu pa 40min., bet ar tādu 30kg kluci pie striķīša nācās iet 1h30min.. (2.bilde)
Beigās, kad nonacām līdz "Čiekurkalna veterinārā ambulance", izrādijās, ka ķirurga nemaz nav un atkal man teica, ka vēlāk, vēlāk. (par kosmētisko acu operāciju :D...re kā, kas vēl saka, ka Latvija ir atpalikusi, suņiem plastiskās operācijas - plakstiņu nostiepšana :D)
Tā kā autobuss negāja vesalu stundu, gājām ar kājām, šoreiz jau trakāk. Uz Brīvības ielas, suns nokrita pie mājas un gulēja, un, ko tu viņam padarisi?! Un tā visu ceļu, viņš kkur nokrīt, es viņu stūķeju augšā. Pēc tam man nācās viņam nopirkt ūdeni, bij sajūta, ka viņš atstieps kājas, kā ne kā, nav jau mans suns, bet māsas, negribēju pēc tam arī mirt! :D

Nespēju brīnīties par to, ka tāds nežēlīgi pūkains, smirdoš plušķis var likt, katram 10.cilvekam uz ielas, smaidīt un sākt kko runāt! :)



Stāsta morāle - Ja esat apņēmies iegādāties mājas mīluli, nepērciet Čau-Čau, ja vien nedzīvojat laukos un pie mājas Jums nav Vet. klīnika. ;) Cilvēks no malas!