pašnāvnieki nāvinieki

ArtursD | 17:08 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

viens gudrs vīrs ir teicis: "kas nav domājis par pašnāvību, nav domājis par dzīvi"

maarOnkuls | 17:12 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

dzirdēti vārdi, bet nestādos priekšā kurš tos teicis.


*ar kreiso kāju no gultas, un kafija beigusies, tāpēc māra šodien dikti īgna..

Anonymous | 17:14 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Drosmei ir jābūt nežēlīgai...bez drosmes to nevar nekā...Bet citreiz tas tomēr izrādas vieglāk kā tikt galā ar ikdienas problēmām...jo arī tā ir drosme...cīnīties,dzīvot ...hm...zinu,ka varu tikt ar visādām dzīves likstām galā, bet nez vai spētu saņemties uz šādu soli...nu tad nezinu vai esmu gļēva vai drosmīga...:)

maarOnkuls | 17:18 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

manuprāt uz šo jautājumu tā īsti nekad nebūs atbildes :D

REX | 17:27 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Pašnāvniekiem mēdz būt dazādi iemesli.Ir tādi, kas bēg no dzīves grūtībām, ir tādi, kas nespēj pārdzīvot kādu zaudējumu.Un ir arī tādi, kas nespēj izturēt , piemēram, sāpes.Bet lielakoties tie ir cilvēki, kas vienkārši ar suicīda mēgjinājumu vēlas pievērst , sev un savām problēmām, uzmanību.
Kā uz to skatīties?
Grūti nosodīt cilvēku, kas nespēj tikt galā ar savām problēmām, lai kādas tās arī būtu.Kristīgās morāles piekritējiem ie vienkārši - pašnāvība ir grēks,gluži, kā slepkavība.
Vai cilvēks drīkst atņemt sev dzīvību?
Manuprāt, cik gadījumu, tik dažādu atbilžu....

maarOnkuls | 17:29 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

nu ja nu kādam mēs esam tiesīgi atņemt dzīvību tad tikai sev.
lai gan no citas puses katoties, ne mēs sev viņu dāvājām, ne mums to būs sev atņemt....

orks | 17:48 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Tiem, kuri izdarījuši, neko vairs pajautāt nevar, pārējiem... Ja nu pasaulē ir kāda tēma, par ko no malas nekas nav ne spriežams, ne vērtējams, kur nu vēl - nosodāms, tad tā ir pašnāvība. Protams, izņemot manipulatīvo, par ko neizdošanās gadījumā vajag teterkāpostus sadot.

REX | 17:49 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

:D Tā ir,maarOnkuli!
Ja pieņem, ka dzīvību mums dāvā vecāki, tad būtu briesmīgi iedomaties, ka tiem ir tiesības to arī atņemt...bet, ja pieņem, ka dzīvību dāvā Dievs, tad dabisko dzīves gaitu labāk atstāt viņa ziņā...
Tomēr pieņemu, ka IR gadījumi, kad turpināt vairs nav iespējams, un cilvēkam nekas cits neatliek...

maarOnkuls | 17:50 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

vienmēr ir izeja.
jāmāk izmantot jebkuru situāciju savā labā. :)

maarOnkuls | 17:51 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

bet ja arī pieņem ka vecāki dāvā dzīvību, vi;niem nau tiesību to atņemt, jo citam atņemt dzīvību, tā jau ir slepkavība :D

REX | 18:24 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Tici man, reizēm gadās, ka nav izejas...vai arī cilvēks to nespēj saskatīt.

maarOnkuls | 18:35 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

... tad ir arī tāda ieta kā palīdzības meklēšana...
ja apgalvo ka ir tādi brīži ka izeja nav.. lūdzu kādu piemēru, es tiešām nevaru iedomāties tādu situāciju..

REX | 18:38 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Šī nav tā vieta,kur var apspriest tik nopietnas lietas....
Teikšu tikai to,ka bezizejas situāciju var izraisīt neciešamas ,neremdināmas fiziskas ciešanas,ko vairs nav iespējams apslāpēt ar medikamentu palīdzību.

maarOnkuls | 19:00 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Zaulpnss, nepiekrītu ka diagnōze.. es apgalvoju tikai to ka JEBKURAM cilvēkam kaut VIENU REIZI ir iešāvusies prātā doma par pašnāvību.. un tas nav nekas slikts līdz brīdim kad tu par to sāc somāt ļoti intensīvi un sāc kaldināt šo plānu realizāciju ...

if you know what I mean... O_x
nepārspīlēsim, ja !?

maarOnkuls | 19:14 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

neiet jau runa par nemīlēšanu, bet gribi teikt ka nereizi, neesi iedomājies kā būtu ja.. !? un kā tad viss būtu..

PS: ar depresijām te nav nekāda sakara, starpcitu :DD

darvins | 19:38 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Ne gļēvulība, ne drosme. Mums to nesaprast.

REX | 20:40 21.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

+darvins

Anonymous | 12:57 22.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Domaju, ka nevajag visus pashnavniekus iedalit viena kategorija (gljevulji vai drosminieki). Katrs gadijums ir savadaks, tadelj nav (imho) universala pashnavnieka simptoma, ka ari zalem pret to (pasvitroju vardu universala). Ja ir tik liela tieksme rast atbildi uz sho jautajumu, tad jasak ar sevi... vnk japajauta - "Es to daritu jo... ?". Bet katram jalemj vai vajag atbildi.

P.S. Nav bezizejas situaciju, ir tik nepopulari lemumi (piem. pashnaviba). :)

REX | 14:18 22.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Domāju, ka ikvienam psihiski līdzsvarotam cilvēkam dzīvē var būt brīži, kad visi striķi trūkst.Protams, tas ir afekta stāvoklis, kad cilvēkam rodas domas par ko tādu.Tomēr par garīgi slimu katru pašnāvnieku uzskatīt nevar.

REX | 16:46 22.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Nu protams,Zaulpns,kā gan citādi!Visus apsist afgānā ,lai butu mazāk psiho un un visādu citādi domājošo!

bikmanis | 18:41 22.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

man jau liekas, ka vai taa ir drosme vai gljeevuliiba nosaka tikai taa konteksts vai arii taa procesa autors. piemeeram, vidusskolaa bija obligaati „uzspiestaa” literatuura, kur bija jaalasa „zvejnieka deels”. taa pashnaaviibas forma, kad palika uz dreifeejosha ledus gabala zvejnieki, kuriem nebija vietas uz laivas, ir drosme. otru formu pati meklee :D .a varbuut tas ir liidziigi teicienam – suurs darbs, saldi auglji. tad sanaak – saapiigs duuriens, salda naave.

tagad atradu tai obligaatai lasiishanai lietderiibas koeficentu – var rakstiit ieksh fotoblog.lv par naaviniekiem :D

REX | 21:09 22.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Vecajiem afgāņiem arī pa reizei "sakāpj urīns galvā".Pzinu vienu...lai viņam vieglas smiltis!Pakārās...
Teica,murgi nomocījuši.Saskatījās Afganistānā visādus kašmarus un neizturēja...

RLiene | 00:00 23.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

ir grūti izdarīt pašnāvību, bet vēl grūtāk ir atvērt acis pēc nedēļas slimnīcā.
ja nu neizdodas!? ja kārtīgi, tad kārtīgi.
vienkārši ir viens piemērs iz dzīves....
cilvēks jau kā cilvēks... un tomēr... vēlāk dzīvot ir grūti.
un nav jau bļauts ka cilvēks par to neidomāsies vēlreiz....
jo problēmu sakne netiek risināta... tiek risināts vis kas no tā izriet....
un tas nav tikai viens gadījums vien.

REX | 09:28 23.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Par iemesliem, vismaz vienu, minēju augstāk.Un tam nav nekāda sakara ar gļēvumu.
Tas, ka ir cilvēki, kuri to mēģina darīt vairakkārt, ir pierādīts fakts.Man arī šķiet , ka tādā gadījumā runa ir par psihisku noslieci.

ievish | 13:29 23.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Piekrītu maarOnkulim un arī Zaulpnsam, vidusmēra ikdienā, nerunājot par ekstrēmiem gadījumiem, kad tiešām atliek tikai ātra (pašnāvība) vai lēna nāve (attiecīgā situācija) nav neatrisināmu problēmu, kuru dēļ vajadzētu darīt galu, ir tikai nepareizi problēmas risinājumi. Ja ar kaut ko netiec galā pats, vari atrast kādu, kas palīdz to risināt. Tikai nereti ir gadījumi, kad cilvēks neprot paprasīt palīdzību...
Īpaši gadījumi, protams, ir tad, kad vesels cilvēks kādā brīdī tik ļoti sačakarē savu veselību un psihi, ka vairs nespēj dzīvot tālāk, bet lielākoties arī šīs problēmas ir risināmas.
Es nespēju iedomāties parastas dzīves situāciju, kuras dēļ būtu jādara gals. Tāda nav ne tuvu cilvēku nāve, ne zaudēta mīlestība, ne tādas muļķības, kā "mani neviens nemīl un es nevienam nerūpu", ne arī jebkuras sociāla rakstura problēmas.
REX, par atkārtotiem pašnāvības mēģinājumiem, lai izcīnītu uzmanību no apkārtējiem - tādi tiešām ir un tā ir novirze. Parasti gan šāda tipa pašnāvnieki izvēlas scenārijus, kad diezgan drošs ir neletāls gala iznākums.