Gada pēdējās dienās satikos ar savu draugu, kurš izstāstīja kādu vecu aņuku par Jaunā gada tēmu un bija ļoti izbrīnījies, ka es šo neesmu ne zinājis, ne dzirdējis. Tad nu izlēmu padalīties, jo iespējams, ka es neesmu vienīgais, kurš nezin visus "Jaunā gada" aņukus. Uzreiz pabrīdinu, ka, lai to saprastu, jāzin krievu valoda Puškina-Ļermontova līmenī . Un vēl- manuprāt bieži vien šeit fotoblogā sarunas notiek tieši tādā saprašanās līmenī, kā tas ir aņukā. Tāpēc- pasmiesimies arī par sevi, tas palīdz un ir veselīgi :
Tuvojas Jaunais gads, bet zaķītim nav eglītes mājā. Ko darīt? Zaķītis dodas pie vecā labā pelēkā vilka, kurš ir meža mežsargs. Aiziet zaķītis pie vilka un prasa:" Volk, a volk, novij god, a u meņa ņet joločki, dai požaluista joločku!" Vilks padomā, padomā un saka: "Ņet zajac, ņedam joločku, rubi berjozu." Zaķīts arī padomā, bet nu ko darīs ar bērzu, lūdzās vēlreiz: "Volk, a volk, nu dai požaluista joločku!" Bet vilks ir nepielūdzams: "Ņet zajac, ņedam tebe joločku, rubi berjozu!" Zaķīts saprot, ka vilks nedos eglīti, ko darīt? Paskatās apkārt, un ierauga, ka bez eglītēm un bērziem mežā ir arī priedītes. Nu vismaz, ar skujiņām, nodomā zaķītis, un lūdzās atkal: " Volk, nu dai hoķ sosnu!" Vilks padomā un saka: "Horošo zajac, sosņi, a potom rubi berjozu ......"
Nesmej Uldiš! Es 1986-to un 1987-to dembelisko ,sagaidīju kā reiz pie priedes.Jo eglītes Hahlandijā(Ukrainā)tais krajos kur dienēju-vienkārši nebija. Aņuks vecs,bet labs.