CerambyX, vai tas bija veids, kā pavaicāt, kāpēc fotogrāfija ar lokālo reitingu 6,64 (augstāk ir tikai debesis un Photodom) nav nonākusi ne foto.lv, ne e-bibliotekā? Galu galā, vai tad Tu esi Inese Vēriņa un vai tad viņai maz ir kādi darbi ar reitingu virs 6,45...
Man vnk likās dīvains tas viens portrets stap visādiem Gleizda, Alberta u.c. darbiem. Var jau būt, ka tam darbam ir kaut kāds kontekts par kuru man nav zināms (varbūt pati autore ir slavena un tā - atzīšos, ka nepazīstu), kas man liedz to pienācīgi novērtēt. Nezinot arī darbu atlases kritērijus, grūti spriest par šo projektu, kā par to "augstāko līmeni". Kgan protams - nevar noliegt, ka iekļūt ar savu bildi starp šādiem darbiem ir daudz "krutāk", nekā savākt fotoblogā 6.5. Jautājums tik kā tur tikt?
hmm, a varbūt esmu to bildi pārpratis. Varbūt tas vnk ir Vēriņas foto, lai cilvēki zin kā viņa izskatās, ber pretenzijām uz augsto mākslu. Ja tā, tad viss čill
VDF: augstāka līmeņa CerambyX jau citē kā: "augstākā līmeņa"
ĪPAŠĪBAS VĀRDI Īpašības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmetu vai dzīvu būtņu pazīmes. Īpašības vārdi ir vārdšķira, kas padara valodu krāšņu, bagātu. Īpašības vārdam ir trīs salīdzināmās pakāpes: pamata pakāpe, pārākā pakāpe un vispārākā pakāpe. * Īpašības vārds pamata pakāpē nosauc īpašību kā neatkarīgu, patstāvīgu. Skaista puķe * Īpašības vārds pārākajā pakāpē norāda, ka īpašība priekšmetam vai parādībai piemīt lielākā vai mazākā mērā nekā kādam citam līdzīgam priekšmetam vai parādībai. Skaistāka puķe Pārākās pakāpes formu darina no īpašības vārda celma, pievienojot tam piedēkli -āk-. Īpašības vārdi pārākajā pakāpē tiek izmantoti salīdzinājuma konstrukciju veidošanā. Ja darbības vārds nav noliegts, īpašības vārdu lieto kopā ar nekā vai par. Ja darbības vārds ir nolieguma formā, īpašības vārdu lieto kopā ar kā vai par. Kārlis nav garāks par Lauri. * Īpašības vārds vispārākajā pakāpē norāda, ka īpašība kādam priekšmetam vai parādībai piemīt vislielākajā pakāpē salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem priekšmetiem vai parādībām. Visskaistākā puķe. Vispārākās pakāpes formu darina, pievienojot priedēkli vis- pārākās pakāpes formai ar noteikto galotni. Vispārākās pakāpes nozīmi var izteikt pārākā pakāpe savienojumā ar vietniekvārdu pats. Pati skaistākā puķe.
60uz5komats6:"Lai apskatītu darbu nepieciešams reģistrēties un autorizēties"
Tas visju izsaka , lai tadiem "Prezentejošiem" projektiem nebutu jegas un prspektivas , mekletajs nekjer bildes nav apskatamas , PALDIES UZ REDZESJANOS
"Lai apskatītu darbu nepieciešams reģistrēties un autorizēties"
Iespējams, ka tas ir tikai loģiski. Arī tāpēc, ka projekts tikko ir sācies. Vismaz e-bankā pirmo reizi tāds ir manīts, kā saite. Tā nav klasiska viena profila (foto) lapa.
Jautājums bija: "Kāpēc lai tur nebūtu vieta darbiem, kas saņēmuši atzīmi 6,64?" Jeb, ja gribas retorizēt: "Kur vēl pasaulē varētu atrasties vieta darbiem ar atzīmi 6,64?"
Redz, tā interesanti sanāk - kadrs skrāpē dievu mītnes durvis, nobalsots par to nemirstīgi daudz, vairāk nekā varbūt jebkad tiks samaksāts (sal. ar Google>Auction Photography), bet neatrodas tam vietas ne LV telpā (Lunis: "Neredzu jēgu publicēt kaut ko LV lapās"), ne foto.lv, ne fotomuzejs.lv piesolītā izstādē, ne e-biblioteka.lv.
Vanderfons:VDF: augstāka līmeņa CerambyX jau citē kā: "augstākā līmeņa"
Hmm, ok būšu pārlasījies - to par augstāko līmeni tad var neņemt vērā, bet mainīt uz augstāku līmeni Bet lielā mērā savu jautājumu/problēmu sapratu/atrisināju
"Lai apskatītu darbu nepieciešams reģistrēties un autorizēties"
Blefs? Pēcsvētku pagurums? I'm with Stupid?
Tu nopietni DOMĀ ka LV ir kāda prespektīva MAKSAS servisam ? No serija "Lai kautko uzzinātu jasamaksā" , tas darbojās tika LUVRAS / ERMITAZJAS gadijumā kad ZIN ka tur drosji ir ko MEKLET / SKATITIES , kada intrese PAR NAUDU REĢISTRĒJOTIES mēģināt apskatīt "Nezināmos karotājus" . Tie cilvēki kas ur pārstav FOTO god vards nav tie dēļ kuriem es būtu gatasvs maksāt naudu lai PASKATITOS
Digitālajā bibliotēkā autentifikācija notiek caur Swedbank, Latvijas Krājbankas, Nordea, SEB un Mobilā ID pakalpojumiem. Tavu datu pārbaude un bibliotēkas lietošana ir BEZ MAKSAS. Autentifikācija, izmantojot Mobilo ID, ir maksas pakalpojums (Ls 0.05), kas tiks pieskaitīti mobilā tālruņa rēķinam.
Vanderfons:
Blefs? Pēcsvētku pagurums? I'm with Stupid?
Tu nopietni DOMĀ ka LV ir kāda prespektīva MAKSAS servisam ? No serija "Lai kautko uzzinātu jasamaksā" , tas darbojās tika LUVRAS / ERMITAZJAS gadijumā kad ZIN ka tur drosji ir ko MEKLET / SKATITIES , kada intrese PAR NAUDU REĢISTRĒJOTIES mēģināt apskatīt "Nezināmos karotājus" . Tie cilvēki kas ur pārstav FOTO god vards nav tie dēļ kuriem es būtu gatasvs maksāt naudu lai PASKATITOS
Digitālajā bibliotēkā autentifikācija notiek caur Swedbank, Latvijas Krājbankas, Nordea, SEB un Mobilā ID pakalpojumiem. Tavu datu pārbaude un bibliotēkas lietošana ir BEZ MAKSAS. Autentifikācija, izmantojot Mobilo ID, ir maksas pakalpojums (Ls 0.05), kas tiks pieskaitīti mobilā tālruņa rēķinam.
Luni, kur Tu redzi maksu? Vismaz šobrīd registrācija un pēc tam arī datu pārbaude caur i-banku ir bezmaksas.
Tā jau vairāk kā bibliotēka, ne luvra vai ermitāža. Nu un bibliotēkās kā zināms ir viskaukas - da Puškina kopotie raksti vienā alfabētiskajā katalogā ar pavārgrāmatām, jo abas uz "P"
Lunis: Man nav LV bankas kontu un LV registrētu Mob talruņu
Pazaveries luk seit ar ko atskiras REGISTREJIES no AUTENTIFICEJIES lietoatajs , www.e-biblioteka.lv...
Tad jau Tev jāgaida, kad būs kāds e-ID
P.S. Tā stingrā autentifikācija, cik sapratu, viņiem nepieciešama, lai tas resurss būtu pabāžams zem "publiskās bibliotēkas" un nebūtu astronomiskas summas visām AKKA/LAA jāmaksā.
Atliek vien un iedomājies MULD ka "Pa brivu" nu nav pa brivu ir pa "Neautentificētiem lietotājiem ir pilnībā pieejami audio darbi, daļēji ir pieejami teksti (pārsvarā – 30% apjomā), taču video un attēli nav pieejami." Autentifikācija caur MOB pa naudinju un banku
Nu bet tada gadijuma sjim projektam nav nakotnes VIENKARSJI tapec ka TIE kam nav atas autorizacijas iespeju NEVARES to veikt. Tadu gan jau ka nav lielaikaia daljai arzemnieku kas VELETOS un lielai dalja VIETEJO kas veletoss
Man ir viena pazina, kas strada sakara ar to projektu - cik zinu, vinai maksa par to, ja piesaista cilvekus, kas pieregjistrejas, tam, ja neshaubos vajadzigi bija ievaditi dati - persoans kods, vaards, uzvards + epasts jo vairak savac jaunos lietotajus - jo alga labaka. Ka jau parasti tml projektos. Vienigi, mosh kadam tiesham kkas varetu noderet taja biblioteka.
Not_good:cik zinu, vinai maksa par to, ja piesaista cilvekus, kas pieregjistrejas, tam, ja neshaubos vajadzigi bija ievaditi dati - persoans kods, vaards, uzvards + epasts
ib.swedbank.lv... Šobrīd pirmā rindiņa apakšā. 16.12.2009 Swedbank internetbankas lietotāji var reģistrēties [url=www.e-biblioteka.lv]www.e-biblioteka.lv[/url]
Pats gan neesmu vēl to e-bibliotēku apskatijis bet, kad bus vairāk briva laika noteikti to izdarīšu.Projekta ideja ir pat ļoti laba un reģistrēšanās pašsaprotama.Netradzu nekādas problēmas.
ak34:Vanderfon, drīzāk atbildi kam tā e-bibliotēka ir vajadzīga. mazs projekts, kas ar ļoti lielu varbūtību nomirs tā arī neredzējis plašu atpazīsamību.
te nu Tu maldies
iespējams. tik vados pēc tiem datiem, kas ir pieejami par to cik to projektu lieto.
vados pēc tiem datiem, kas ir pieejami par to cik to projektu lieto
Atbildēšu Tev līdzībās. Ja man ir tuvas un saprotamas Imanta Ziedoņa literārās aktivitātes, ir vienalga, cik daudz citu cilvēku viņa darbus tur līdzīgā vērtē. Tā ir mana pasaule, mana izpratne par to, kas ir labs, derīgs. Kas tāds, kas izraisa pārdomas, nevis konstatējumus.
Tātad - lietoju un neskatos citiem pakaļ. Piekrīti, ka tā ir pareizi. Un tas arī nevienam netraucē. Parasta saite, kas laikam jau netraucē arī Tavai lapai vai Taviem projektiem (neko par tiem gan nezinu).
Kas vēlas, lai tā vietā lieto GUTENBERG.ORG.
Cita lieta, ja cilvēks negrib neko dzirdēt par grāmatu/zināšanu krātuvēm vispār.
VF, var redzēt, ka cilvēki ir ieguldījuši lielu darbu un lielus līdzekļus. Jautājums tik ir vai tas viss atmaksāsies. Gan jau ka situācija ir tāda pati kā ar žurnālistiku - runā, ka cilvēki grib lasīt ziņas un komentārus, tik nav skaidrs cik un vai gatavi par to maksāt tik cik tas maksā. Runājot par Tavu Ziedoni - viņš ir labs, bet vai viņa talanta baudītāji var atļauties par baudījumu samaksāt? Pie mums to ir risinājuši vienkārši - par "Ziedoni" liekot maksāt visiem, lai mazs intelektuāļu bariņš varētu baudīt "kultūru." Nedomāju, ka tas ir pareizi. Nezinu kā ir finansēta e-bibliotēka - tā ka uz šo piemēru nevajadzētu skatīties tās sakarā.
Schnircks:ak34: netiešā veidā. Ar negatīvo lobēšanu- to zinu diezgan konkrēti, jo pazīstu gan 3td darbōņus, bet vēl labāk e-bibliotēkas ideologus
ja godīgi, tad mani pārsteidz, ka e-biblioteka.lv ir izlikusi tik daudz autortiesību darbus brīvai apskatei. cik zinu, tad par katru skatīju pēc mūsu sviestainās likumdošanas būtu jāmaksā nauda AKKA/LAA. Tur tad nomāla naudiņa saskrien. Vai arī ir atrasts veids kā to legāli nedarīt?
ak34, vai nevari tuvāk paskaidrot finansiālo aspektu? Piemēram, var pieņemt, ka Tu domā: viss kaut ko maksā, vai - viss maksā to, ko tas maksā. AKKA, cik zināms, pārstāv tos autorus, kas ar to ir līgumiski saistīti. Piemēram, Zigmaru Liepiņu AKKA nepāstāv.
Ir atsevišķas jomas, kur neviens autoram nejautā - grib viņš lai AKKA/LAA to pārstāv vai nē. Palasi autortiesību likumu. Ja, piemēram, sarakstīsi dzejoli un to publiski kaut kur lasīsi, tad pasākuma organizatoriem ir jāmaksā "autortiesību aizstāvjiem" nodeva, no kuras iespējams, ka kādu daļu dabūsi arī pats. Tuvāks piemērs varētu būt par foto - ja uzdāvini draugam paša bildētu bildi un pēc pārs gadiem draugs izdomā, ka tā būtu jāpārdod, tad principā, ja to bildi var uzskatīt par "vizuālo mākslu", draugam būtu jāsamaksā kaut kāda daļa no iegūtās naudas tai pašai AKKA/LAA. Netakarīgi no tā vai Tev pašam ar to organizāciju ir kāds sakars vai nē. Attiecībā uz to pašu Zigmāru Liepiņu - ja savā kafejnīcā uzliksi ZL kompaktdisku spēlēt, tad maksāt par to vajadzēs nevis pašam Liepiņam, bet gan AKKA/LAA.
e-bibliotekas.lv gadījumā uzņēmumam par katru video skatījumu vai audio klausīšanos būtu jāmaksā naudiņa AKKA/LAA. Vismaz tā ir no prakstiskās pieredzes skaidrojot šos jautājumus
Jā, Youtube dziesmu linkošanu tas Paklones kantoris pačakarēja.
Te it kā apraksts ir dots, kas "pakļūst" zem šīs naudas pārdales ruļļa: www.autornet.lv...
Tālāk:
"Autortiesību subjekti ir autortiesību īpašnieki.(...) Autortiesību subjekti savas tiesības realizē paši vai ar savu pārstāvju starpniecību (autoru pārstāvis ir arī Latvijas autortiesību organizācija AKKA/LAA, kas veic autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu mūsu valsts teritorijā)."
Par to jābūt līgumam. Nav līguma, nav starpniecības pamata. Zigmars aizgāja prom, skaļi aizcērtot durvis, bet līgumiskās attiecības ar to kantori ,acīmredzot, bija noslēdzis.
Re kas teikts 63.pantā: (5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:
1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;
2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);
3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);
un 64.pantā: (3) Attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas.
Līdz ar to praktiski tiek ierobežotas autoru tiesības. Un tā kā tas tiek darīts ar likumu, tad ..... Tā ka ir tev līgums ar AKKA/LAA vai nav, likums Tev neļauj brīvi rīkoties ar savu intelektuālo īpašumu.
Bij tak nesen kuriozs par vienu labdarības koncertu, ku AKKA/LAA gribēja iekasēt $$$$. Un viņiem bija taisnība, jo likumā tā ir rakstīts.
Paklone nav sapratusi lietas būtītbu. Paši autori izpilda PAŠI SAVAS DZIESMAS. un viņiem par to ir jāmaksā? Sev? Paklonei 60% admin izdevumi? Vai ir kāds ļaužs vai organizācija šajā zemē, kurš varētu izvilkt kara cirvi un izfrēzēt ar visām saknēm to melīgo AKKA LAA no kolektīvā pārvaldījuma un citu pašizdomātu meslu maksāšanas?
Kāpēc tā trakā bāba nav aizdomājusies vēl noslaukt arī kāziniekus? Kāzās jau arī dzied. Latgalē pat vairākas dienas svin, tur lai maksā vairāk. Tātad ja gribi zagsā vai baznīcā laulāties, maksā ragā 50 latus akkai kakkai.
Ļoti gribētu, lai pētnieciskās žurnālistikas meistari pieķeras ar šai "ēteriskajai" tēmai, kuru jau sen jūtama gaisā, bet neviens neko nedara. Sen zināms, ka kaut kas nav pareizi ar AKKA/LAA darbību. Ar to, kā viņa kropļo gan radošo biznesu Latvijā, gan pašu ideju par autortiesību aizsardzību. Industrija neattīstās, mūziķi kurn, lietotāji zaudē, bet "kaut-kāda-jokaina-iemesla-dēļ-kuru-var-nojaust-bet-nevie ns-nesaka" nekas netiek darīts, lai sakārtotu šo jautājumu, nomainot alkatību pret attīstību, kas būtu izdevīga visiem un atbilstu mūsdienu situācijai. Mēs taču esam maza valsts, šeit nav milzīgo Holivudas magnātu, pret vai par kuru interesēm būtu grūti cīnīties. Visi rīmas un nesaprātīgie sēž tepat, Rīgas centrā.
Ir aiziets tik tālu, ka autoram jāmaksā nodevas aģentūrai pašam par savu darbu izpildīšanu (būtībā viņš sev vairs nepieder). Ja tiek veikti atskaitījumi, pērkot tukšus kompaktdiskus, ievākta nauda par grāmatu atrašanos bibliotēkā, ieslēgtu radio aparātu mikroautobusā vai veļas mazgātavā .... Cik pamatoti ir šie "bezgalīgie" autortiesību maksājumi? Honorārs par grāmatas izdevumu jau ir maksāts, radio stacijas - arī jau ir norēķinājušās par autoru darbu izmantošanu. Tikpat labi, kā domāt, ka "publiskais patapinājums" mazina autordarbu noietu, var apgalvot, ka šādi tiek veicināta autoru popularitāte. Tam visam pretī - 1) informācijas trūkums par aģentūras "apsargātajiem autoriem" (vai ir publicēti aģentūru nolīgušo autoru saraksti, kas jau priekšlaikus ļautu "izsargāties" no pārkāpumiem), 2) precīzas (individualizētas) uzskaites neiespējamība šādi izprastos autortiesību izmantošanas gadījumos (busiņa pasažieru skaits, kam lemts bij dzirdēt dziesmas radio atskaņojumu) un 3) tarifi, kuru pamatojums skaidrs varbūt ir vienīgi to piemērotājiem.
Bez Akkas/Laa ir arii kantoris LAMPA, kam ir jaamaksaa par atskaņošanu. Un autortiesiibu likums paredz, ka jaamaksaa ir neatkariigi no taa, vai ir ,vai nav nosleegts liigums ar siim iestaadeem - likumaa ir ierakstiits, ka var but tikai viens paarstaavis ( un, saskanaa ar km licenzeem, tie ar akka autortiesiibaam un lampa atskanosanai). un, kas ir pats geniaalaakais, un ko daudzi autori nemaz nezin ( piemeeram, par Lampas eksistenci es saubos, vai kaads zin), ka viniem taa nauda netiek paarskaitiita automaatiski - viniem pasiem ir jaagriezas sais kantoros un jaaraksta iesniegums.
Izskatās, ak34, Tev taisnība. Ka tik Paklonei procentiņš atlektu.
