no 1.-8. klasei gāju mūzikas skolā, un, ja atlika laiks, ar brāli un viņa draugiem spēlējām futbolu, hokeju, kariņu... ziemā slēpojām, vasarā peldējām, tad sākās pirmie randiņi, kopā ar puisi regulāri gājām uz sporta zāli... acīmredzot klavierspēle tika kompensēta ar fiziskām aktivitātēm...
tad radās nopietnāka interese par kino, kas laikam arī noveda pie foto, kas pamazām kļuva par aizraušanos... kas labi sader ar vēl vienu sirdslietu - ceļošanu... un ar pašu galveno - dzīves un skaistuma baudīšanu...
Mana dzīve pirms tam bija pilnīga bezfilma. Tad kādu rītu pamodos un vecā ar siļķu asakām aplipušā avīzē ieraudzīju izcilu Brežņeva bildi... Un tad TAS sākās, aizgāju nodevu pudeles un nevis kā parasti gāju nopirkt 7% alu, bet nopirku kaut kādu ziepi, man bija vienalga, kas par aparātu u.t.t., galvā tik viena doma fotografēt, fotografēt. Tas bija neticami kā mana dzīve pārvērtās. Tagad šī avīze ar lielisko Brežņeva uzņēmumu, man ir svētākais uz pasaules. Tāds, lūk, dažos vārdos, mans dzīvesstāsts.
Grūtis teikt , abi seņči un arī daudzi radi ņemās ar šo lietu profesionāli. Kautkā no bērnības patika. Katrā ziņā uz klasesbiedru fotopulciņu "Pelēkbildēm" skatijos skeptiski , daudz biju vēl sākumskolā redzējis mātes kolēģes Vijas Kalējas bildētos Harija Liepiņa @ ko portretus un fātera čoma Jura Poiša darbus . Labas tehnikas fans bija Gunārs Severs tas visadu tehnikas fiškas baig tasija sākot no punkt gaismām beidzot ar visādām blicēm. Atceros kautkādā 2-3 klasē palīdzējām Jurim pārvākties no viens darbnīcas uz citu a tur bij tāds bilžu kolekcijas ka man sīkajam mute palika vaļa , pie fātera pamatā tik Dia @ Zīmejumus darbnīcā redzēju a tur bija Voo Voi kadas fočenes riktīgas reportaž un makslas bildes. Mutere bildēja portretus "Kasiskā stilā" kādreiz dzivojot Krasnojarskā vīna bij sākusi savas foto gaitas pie slavena Peterburgas foto meistara kurš ar izsūtijumā bija spejis uzsakt savu biznesu un tasija "Klasiskus studjas portretus" nu un liekas kad palika man 10 gadu 1978 gadā atļava man pastāvīgi lietot fātera un muteres kameras , sākumā filmas tistiju kalejielas labratorijā ,kad apnika un pietrūka pacietības tad par kabatsnaudu nopirku attistisjana stanku un saku pats tiststit Bildes gan man ilgi kopēja seņču kolēģi KAMĒR pats neiemācijos panākt tādu pašu kvalitāti Finišā 15 gados kautkā sagribējās "Piķi" , zin klasesbiedri "Vasarā strādāja" es gan dauzijos pa sporta nometnēm un pērgājieniem TOTIES šiem vēlāk bija savs piķis man tik kabatsnauda. Ta nu mutere būdama profesionāla psihaloģe IDOMĀJA mani atmācīt no "Strādnieku piķa" un paklausija manu lūgumu "Iekartot darbā" uz vasaru , ielika mani SUPER pelņu nesošā robā VEFā pie konveijera izturēju netaceros kautkādas 3-4nedēlās , saņemu ~350 Rubļi kas bija 2x vairāk nekā muterei vesela biroja vadītājai GRŪTĀKĀ nauda manā mūžā , pēc kuras sapratu "Strādnieks" un par naudu nekad mūžā nebūšu TIKAI to kas sagādā baudu un prieku , un tā kopš 16 gadiem tā ar daru , VEFa iepeilēju ka ir Tehniskā fočene , tad nu sāku ar to un tā Vislaik mācoties tikai zu auxsju Kopā kautkādi tuvu 10 dažādie izglītības diplomiem sai jomā , SVARĪGĀKAIS ir tikai VIENS pats pirmais , pārejie tā PAKARTOTI un spscializācijas PIRMAIS palidz SĀKT un saprats ko vēlies VELĀK jau ir tikai PIETURAS Taka tā FOTO man ir HOBIJS par ko nez kāpēc labi maksā , ja kāds "Strādā" viņš nav savā vietā , tads ir mans usskats , neko RADOŠU nevar "Strādāt" tam ir jānāk pašam no sevis :_ Ta nu es te izkalidējos tik un vienīgi kā pašam patīk Pedējos gadoss gan bizness baig dažādojies BET viss ir tā vai citādi saistīts ar Foto ap foto un viss kas ar to tā vai citādi saistīts
Foto jau no skolas laikiem. Klasesbiedri skaidīja meitenēm pakaļ, mans daiļais vaigs un bļodiņfrizūra nevienu pretējā dzimuma pārstāvi nesaistīja, tā kā bija daudz brīva laika pirms tam mūzika, tagad arī mūzika. Foto ir izteiksmes līdzeklis, vēl viena valoda, cita operatīvā sistēma... un caur platleņķi pasaulīte apaļāka liekas
pirms olas/vistas bija vista/ola! pirmā kamera pirms 1/2 gad-100-ta un tā, ka cik nu ir laiknaudveselības, tik iekš foto, bijis brīžiem. bet ne visu laiku. vēl angliešu valoda, kīnō, slēpošana, slidošana, teniss, paukošana, skaņu ieraksti. vispasaules revolūcijas organizēšana. pāra reizes kalnos a esmu pakāpies. bildēju es pirms pasāku filmēt un arī visu laiku. bet tā vairāk atkal pie foto jau pirms kino pārstāja būt pieejams plašām darbaļaužu masām. jo kino ar retiem izņēmumiem tomēr komandu sporta veids.
Haralds uzskaitīja visu, kas viņa dzīvē noticis, bet tāds nepavisam nebija jautājums.
Tātad, rezumējam, ka viena daļa - tie, kas vispār atbildēja, savu pirmo hobiju atrada starp foto un pie tā arī pieturas līdz šim brīdim un/vai muzicē. Mūzika arī manā izklaidē aizņem visai būtisku daļu. Es foto kā subjektīvu izklaidi publisko izpausmju starmešos iesāku pirms gadiem 3-4, šogad to publisko daļu tad laikam arī beidzu. Kill process, kā teiktu datoriķi.
kā mana dzīve pārvērtās. Tagad šī avīze ar lielisko Brežņeva uzņēmumu, man ir svētākais uz pasaules. Tāds, lūk, dažos vārdos, mans dzīvesstāsts. 
