Vairumam fotoblogeru sastapšanās ar foto lietām ir notikusi nesen, vai katrā ziņā, sākoties digitālajai ērai. Bet kas bija pirms tam, gadā, pirms iegādājāties pirmo fotokameru?
Kāds vaļasprieks jums sagādāja prieku un aizņēma to laiku, tērēja tos resursus, ko Jūs tagad veltat fotogrāfijai? Pastāstiet ... tas būs par Jūsu mikro pasauli un par to, no kādas pieredzes Jūs fotografējat.
Vai savulaik pievēršanās foto ir aizstājusi ko citu?
Es, piemēram, neatceros kāds bija mans hobijs sestajā klasē, kad sāku fotogrāfēt. Braukt ar velosipēdu? Fenderēt nāburga zemenes? Vells viņu zina! Pēc tam gan ir bijuši paralēlie hobiji.
Es, piemēram, neatceros kāds bija mans hobijs sestajā klasē, kad sāku fotogrāfēt. Braukt ar velosipēdu? Fenderēt nāburga zemenes? Vells viņu zina!
Labi, ieskaitīts. Paralēlos hobijus še neskatām.
Man pašam posms ĪSI PIRMS nelaimīgās foto nozīmes pārvērtēšanas varētu būt mazliet pretrunīgs. Viena no aizrautīgajām pusēm, par kuru var stāstīt, bija skotu valoda, angļu valodas dialekti kā tādi. Pērnā gada nogalē pārcilāju caur LNB no ārzemēm apmaiņas programmā pasūtītās un sakopētās grāmatas. Atradu The Scots Thesaurus; Proverbs, Proverbial Expressions and Popular Rhymes of Scotland; English-Gaelic Dictionary of Exspressions, Idioms and Phrases; Irish Place Names; Irish English Dictionary, un ne tikai. Pasakas dialektos utt. u. tjp. Materiālus par izzudušajām Menas salas, kornveliešu valodām, vēl dzīvajām velsiešu un skotu, īru gēļu valodām, pat ķeltu saknēm Bretaņā utt. Šogad beidzot papildināju elektronisko vārdnīcu krājumu ar trūkstošo lielo Oxford English Dictionary. Papīra formātā būtu teju tonnīga padarīšana. Būtu daudz kā rokama, ja sendienu intereses atkal pamostos.
Ilgi pirms digitālās ēras. Vienmēr esmu bijis tehnokrāts. Pirmā kamera FED-2 1968-jā gadā. Absolūts autodidaktisms un patstāvība: teorija, materiālu iegāde, mēģinājumi un prakse. Paralēlie hobiji un profesionālisms: radiotehnika, mūzika. Tagad digitālims. Bet pāreja plūstoša un loģiska jo visam sekoju. Kaut kā tā.
skolas laikos bija elektronikas intereses, tad tēvs atdeva savu veco filminieku. Sāku pirmās fotogrāfa gaitas. Brīvdienās ar tēvu attīstījām filmas un skatījāmies kas sanācis. Tad vecāki saminīja dzīvokli un vieta fotoattīstīšanai neatradās, jaunajā vannas istabā neļāva, vairs neatceros kāpēc. Aizgāju uz fotopulciņu, tur varēja tīstīt, bet nu ne katru nodarbību, bet man to filmiņu bija padaudz. Tad apzaga dzīvokli un mans aparāts ar visu somu kur bija filmiņas tika aiznests. Jaunu neviens nepirka, tā tā interese pazuda. Tad parādījās digitālā lieta un pirmie bija par dārgu un ar ļoti sliktu kvalitāti, tādu pat negribējās, gaidīju kaut ko labāku. Sapņoju par labu filminieku, bet nu saņēmos un iegādājos pirmo ziepi, kas bija sūds, pēc laika nopirku Oly SP-10. Sapriecājos, bildēju, drukāju. Kad sapratu ka varu labāk bet aparāts neļauj iepirku DSLR.
Pa vidu kad foto nebija pieejams tad aizrāvos atkal ar elektroniku, tika darināti dažādi auto modeļi, motorlaivas. bija man pat laukos motorlaiva ar ko līdakas ķert. Piesien pie laivas auklu ar vizuli un palaid ezerā. Vadi ar pulti. Vienīgi neparēķināju, ka līdaka nogremdēs manu darījumu tā arī notika. Gaidīju bet nesagaidīju kad laiva uzpled. žēl bija iztērētās naudas, vairs tāda muļķības nedarīju, lai gan biju izplānojis kā padarīt nenogremdējamu zem ūdens. Tad vēl makšķerešana parādījās. Tā nu tas viss laiku paņēma, bet tad atkal nāca foto Tiesa makšķerēšana nekur nav pazudusi.
Pirms (vai varbūt virs) Vistas bija Gailis ar niku BrīnumKlons ... ... Pirms kaut ko sakarīgu atbildēt, gribu es izlasīt paša Fona atbildes uz saviem jautājumiem ...
Jau no bērnības sencis ļāva spaidīt fočiku.... Tas gan bija viņa hobijs.... Tad tas viss pieklusa... No skolas laikiem hobijs bija sporta smaiļošana... Vēl tagad pa reizei uzairēju, bet nopietni vairs netrenejos... Mazliet vieglatlētika, nu taaa paniekojos.... Tad kaadus gadus 6 atpakaļ Vācijā pievērsos daivingam... Otro reizi foto lietām mani piesaistīja iklasesbiedrenes uzaicinājums pabildēt viņas brāļa kāzas.... Iedomājus savā stu;bā paurī pirkt fočiku.... Tajā laikā man bija panasonic fz8... Domāju ka jāpaņem ko nopietnāku...
Vispār mani hobiji agrāk bija daudzi un mainījās līdzi laikam.... Kad biju maziņš laika hobijiem nebija, jo mācījos mūzikas skolā un līdz ar to brīvais laiks bija minimāls. Vēlāk sāku nodarboties ar sportu trennējos 10-cīņā, dzinos pēc rezultātiem sačakarēju muguru aizgāju... Tad sākās satelīt ēra, mājās bija viens no pirmajiem satelītkomplektiem Latvijā, rakstīju VHS kasetēs Mtv un tirgoju krogiem, paralēli taisīju ar draugiem disenes, Uztaisījām pirmo video diseni Latvijā Paralēli braukāju pa suņu izstādēm bildēju suņus un tirgoju bildes Lēnām sāka iepatikties ķīmija un viss ar to saistītais un tas hobijs arī palika.....
Tas bija tik sen, ka grūti atcerēties, cik. Katrā ziņā 60-to gadu sākumā, pašam bija bik pāri 10 gadiņu. Foto lietas sākās ar tēva `"Zenit-S" un vēlāk manu- "privāto" Smena-2. Kad tēvs saprata, ka man tā lieta interesē un padodas, lielās virtuves stūrī māte mums atļāva uzbūvēt ap.2x2x2 m finiera būdu, kurā tēva vadībā arī notika visi tumšās telpas brīnumi. Ja nemaldos, līdz vidusskolas beigšanai tas darkrūms funkcionēja, pēc tam nojaucām. Vidusskolas laikos bija arī aizraušanās ar amatieru kino- līdz pat godalgotai vietai republikas skolnieku kinoamatieru skatē par 16 mm filmiņu par V.Plūdoni. Bet pirms foto- vaļasprieki, kā jau katram lauku puikam- starp lauku darbu "obligāto programmu"- viskautkas, veco patronu spridzināšanu ieskaitot.... Tajā laikā gan nopietni "saslimu" arī ar aviāciju- sākumā krievu un demokr.valstu aviožurnāli un modelisms, vēlāk tā slimība veiksmīgi noveda Rīgas aviācijas institūtā...
bija stereo videomaģis, skaņu caur pastūzi uz tumbām bildi uz tv
Skaidrs. 9. ātrumu mājas lietotājs reti kad lenšu magnetafonos izmantoja, parasti 19. Interesanti, šajā sakarā, ka jums no video Q pietika. Kvalitātes jautājuma dzīts, no 1. klases Saturna pat uz Olimp 005 pārgāju.
Tagad FLAC vai OFR formātā kaut ko klausīties, protams, ir daudz savādāk.
"Ja kāds vēl atcerās, tad tajos laikos pret japāņu videomagnetofonu bij gatavi mainīt pilnīgi jaunu auto, daži labi pat vasarnīcu piedāvāja, un tie nebij gluži gada ietaupījumi. Atrodi tagad tādu, kurš ko līdzīgu piedāvās. "
Teorētiski mocis Java un lentinieks Olimps maksāja apt. vienādi - 1250 rubļus. Cik maksāja tā video kaste?
Interpretēšu savādāk - kas mani noveda pie fotorāfēšanas, jo par laika kavēkļiem, kas bija pirms tam, neko interesantu nevar rakstīt. Tīrākās meiteņu ķimerēšanās. Tusiņi, darbalkoholisms, ciparu cipari galvā noveda mani pie fotogrāfēšanas. Tās bija labākās zāles pret saspringto grafiku....pateicu, viss, un viena (nu vēl fotoaparāts) varēju stundām klīst pa mežu, pludmali utt. Tā atbrīvoju prātu. Tagad daru to pašu - klīstu un fotogrāfēju. Mana vājā rakstura dēļ, arvien retāk sanāk bildēt savam priekam. Un es esmu spilgts piemērs, ka tas, ko redz galerijā, nav tas, kas sirdī mīt un, ko sirds grib.
Es tāpat kā Kārlis70-spēlēju indiāņus,hokeju,kazaki razboiņiki,skrituļdēlis,šaušana,vieglatlētika,konstruēju bagijus ar micromotoriņiem...visādi nieki,tāpat kā tagad foto un viss pārējais.
Pirms vistas aizrāvos ar visa veida moto... sāku ar viengaņģīšiem (gaujiņa, ja kāds tādu zin - banāns, Rīga 13) - tad nāca divkruķi (Delta, Mini un Stella - čehu Stella bija afigenijs deficīts) un visbeidzot moči - (Minskas, IŽI, Jawas utt. līdz pat vienam ārzemju mocītim Yamaha) Bet šo pasākumu nācās atmest - jo visa tehnika bija tā saķūnēta, ka par teh.apskati varēja aizmirst + parādījās tādi zaļi cilvēciņi kā muņiki, kas mūs ķerstīja un ņēma nost mūsu meistarojumus. Vēl pirms vistas aizrāvos ar zīmēšanu (uz sienām zīmēju ĒRMUS) nosacīti pateicoties arī tam sāku fočēt - saskatīju līdzības.
Es savu laiku nodarbojos ar brivo cinju un dzudo, notrenejos 9 gadus, biju pat ieguvis pirmo vietu Baltijaa. Tad aizravos ar kompjiem. Tagad dzive citas prioritates.
Hm man sanaak ka pirms fotograafeeshanas hobijs bija churaat autinjos staigaat runaat un fotografeet esot saacis apmeeram vienlaiciigi, man veel tagad ir bilde kur seezhu beernu ratinjos ar Ljubitjelj rokaas, zheel tikai ka no taa laika "maakslas darbiem" nau nekas saglabaajies, visvecaakaas bildes laikam no kaadas 1 klases, laikam ar kaukaadu fedu bildeetas.
Vanderfons:Vairumam fotoblogeru sastapšanās ar foto lietām ir notikusi nesen, vai katrā ziņā, sākoties digitālajai ērai. Bet kas bija pirms tam, gadā, pirms iegādājāties pirmo fotokameru?
Kāds vaļasprieks jums sagādāja prieku un aizņēma to laiku, tērēja tos resursus, ko Jūs tagad veltat fotogrāfijai? Pastāstiet ... tas būs par Jūsu mikro pasauli un par to, no kādas pieredzes Jūs fotografējat.
Vanderfons:
Savulaik, ja bija lenšu dīdžejs, ar pieeju avotiem, bija pirmais puisis ciemā. Atceros Gobziņa ELFU performances.
Kādu tehnisko risinājumu skaņai izmantojāt?
Vispār mēs laidām uz kasetēm un kā NZ bija viens lentinieks..... Ko tu domāji par tehnisko risinājumu skaņai?????
"Apzinātā muzikālā jaunība" sākās studentu laikos, kad bija viens paziņa no "centra puikām"- tie toreiz pie planetārija tusēja. Šams pirka - pārdeva firmas plates (toreiz dārgas bija- ap 30-100 rub. maksāja), pa starpai pie viņa varēja pārrakstīt. Sākās ar "Jupiteru-201", tad vēl bija visādi, ko varēja veikalā "Prasmīgās rokas" (Brīvības 91) kā nekondīciju nopirkt un savest kārtībā. Turpat arī tika pa daļām salasīts un samontēts "101" RRR komplekts. Ar 120 rub. jaunā inženiera aldziņu neko daudz nevarēja atļauties... Toties tagad Ebajā varu nostaļģijai "atspēlēties"- dažādi Akai, Technics utml pa pieņemamām naudiņām nopērkami. (tie, par kuriem 80-gados tikai katalogos siekaloties varējām)...
Sasar, paldies par komentāru, bet, vai var teikt, ka cīņās tērētie resursi pārgāja uz investīcijām foto? Tu taču nefotografē no brīvās cīņas skatpunkta, ne?
Labi, varu pajautāt šādi: vai pievēršanās foto ir aizstājusi ko citu?
... Pirms kaut ko sakarīgu atbildēt, gribu es izlasīt paša Fona atbildes uz saviem jautājumiem ...
