arī sētnieki var būt radoši...radošums ir jāprot saskatīt,lai par to spriestu.Katrā ziņā radoši cilvēki neuzprasās,lai viņu radošumu kāds novērtē. JRJ-pareizi,un vienīgais darbs,kurš baro-ir ēšana.....
zazis:1. ideju esamība 2. orģinalitāte 3. neatlaidīgums mērķa sasniegšanai
ekoists:Tas,ka pārējie nesaprot viņu radošumu...
imgfoto:Neordināra domāšana pirmām kārtām...
bullshits
Gudris:te daudzi jauc radošumu ar šizismu radoši cilveki ir ne tikai mākslinieki...bet arī banķieri biznesmeņi sportisti utt. radošums ir spēja domāt pašam nevis klausīt sašam
gandrīz
par radošu cilvēku sauc tādu kuram ir ko teikt skatītājam, klausītājam u.t.t.
nejaukt ar cilvēku kurš saka tāpēc, ka grib, lai viņam būtu ko teikt
Gudris:Ieguldījuma teorijas pamatā ir sešu savstarpēji savienotu komponentu saplūšana:
* intelektuālās spējas (palīdz redzēt problēmas jaunā skatījumā); * zināšanas (jāpārzina nozare, kurā vēlas radīt jaunumu, tāpat dziļas zināšanas par nozari neļauj domāt radoši, pamatā ir iesakņojošies uzskati); šitas izskaidro portreti stilu * domāšanas stils (svarīgi domāt jaunos virzienos); * personība (spēja pārvarēt šķēršļus, vēlme riskēt, vēlme pieļaut daudznozīmīgus viedokļus); * motivācija (kreativitātes esence, idejai lielāka veiksme, ja mīl to, ko dara un vairāk fokusējas uz darba procesu, nevis rezultātu); * apkārtējā vide.
Radošo spēju izpausmes mēdz būt ļoti dazādās es esmu drīzāk "Rādošā" nevis baig "Radošā" Kā gribu tā atpūšos , taču apkārt man daudz ļot radošu cilvēku no kuriem Idejas un Funktieri bliežā ārā nonstopā , es kautkā esmu "Nomierinājies" un istenībā zinu ļoti daudzas lietas UZ PRIEKŠU kuras nav vērts sākt un kuras NAV izdevīgi reālziēt Tāpēc kautkā RADOŠAS izpasumes kas ir "Radīt prieks" man ir taka ļot pragmātiskas un nsovērtas BET vienmēr sagādā man gandarijumu gan AGRĀK gan TAGA citus darbus nestrādāju tika GANDRIJUMA darbuss
par radošu cilvēku sauc tādu kuram ir ko teikt skatītājam, klausītājam u.t.t.
nejaukt ar cilvēku kurš saka tāpēc, ka grib, lai viņam būtu ko teikt (maris) Arī bulšits....Intelektam un prātam nav nekāda sakara ar radošumu,radoša pieeja drīzāk ir intuīcijas izpausme.
Ilgstošā saskarsmē ar cilvēkiem, kuri savu dzīvi veltījuši vizuālajai vai tēlotājmākslai, muzikai, novēroju likumsakarību - bez izteikta talanta viņiem pamatos ir ielikta fundamentāla akadēmiska izglītība.Izņēmumi tikai apstiprina to. Paralēles vērojams sportā , sevišķi sporta vingrošanā, daiļslidošana. Ja nav stabilas Skolas (obligāta programma), ar Izvēli, lai cik spīdoša tā būtu, medaļas neredzēt. Tas liek secināt - lai realizētu savas radošās izpausmes, vispirms nepieciešamams labi parzināt šo jomu. Pretēja gadijumā radīsies nepārvarama plaisa starp ideju un tās realizāciju. Nu tas - no augstiem plauktiem... Runājot par mūsu sūro ikdienu, tas, manuprāt, ir aktuāli jebkurā jomā.. Veksmi visiem ideju realizēšanā!
Atradu netā,nav mans,bet domas sakrīt.... Protams, ka pie visa vainojama konkurenve. Un veelme buut konkurences sacensiibas priekshgalaa
Tomeer, lai nu kaa tur nebuutu, probleema ir izgliitiibaa un izpratnee par lietu buutiibu. Un shiis izpratnes un zinaashanu diemzheel truukst.
Kaads var iebilst, sakot, ka iipasha igliitiiba navvajadziiga. Visu var apguut pashmaaciibas celjaa!!!
Jaa var, piekriitu, bet tikai tehnisko izpildiijumu. Radoshais monets notiek fotograafa iekshienee. Tas noziimee, ka fotograafa ieksheejai pasaulei ir buutiska noziime. Tas noziimee, ka pasules redzeejuma palshumam ir buutiksa noziime. Speeja veidot aligorijas, saliidiznajumus, teelus, izmantot semiotikas principus un daudz ko citu.
Latvijaa, fotograafija nav iekljauta maakslas pasaulee, bet gan palikusi tikai kaa pateereetaaju vajadziibas apmierinaashanas veids procesu un personiigai fikseeshnai. Kaa meediju riiks. Un pie taa visa speeciigi straadaa vizuaalaa komunikaacija. Ar joni degradeejot fotograafisko kvalitaati, kaa rii domaashanash plashumu. Tieshi shii apsveeruma deelj, Latvijaa, par ausgtaako fotograafisko sasniegumu sabiedriibaa tiek uzskatiits Salona Fotograafijas sniegums. ar visu no taa izrietosho. Un nevar buut pat pretenziju. Jo radoshaa darbiiba tajaa noteikti ir krietni vairaak, kaa Lietishkjai Fotograafijai. tikai, nezinot pilnu ainu, rodas atkal viltus priekshstai, kaa arii domstarpiibas starp tiem, kas zin ko vairaak untiem, kas vienkaarshi nav informeeti.
Ir vesela virkne cilveeku, kas izmantojot sev piekabinaatus specialistu apziimeejumus, rada viltus priekshstatu par fotograafiju kaa taadu. staastot, ka fotograafija var buut jebkas, kas veidots ar fotoaaraatu, pie kam nepretendeejot autoram saukties par fotograafu. Taadaa gadiijumaa ir veerts iedomaaties, ka arii beerni kjeepaajas ar kraasaam. Un tas ko beerns sakjeepaa ar eljljas kraasu, nepadara to par eljljas gleznu. Tas joprojaam buus tikai un vienigi kjeepaajaums. Kaadeelj tad vajadzeetu degradeet izpratni par fotograafiju?
savukaart, ja mees paskatamies uz to cilveeku sabiedriibu, kas veido fotograafu un foto miiljotaaju auditoriju, nav skaidrs, kaapeec vinji vispaar uzskata sevi par piederiigiem fotograafijai. Visas runas labakajaa gadiijumaa aprobezhojas ar sarunaam par tehniku. Pie kam, no diezgan primitiiva viedoklja. Kaapeec jaadiskutee, kursh modelis labaaks? Jo skaidrs, ka tehnologjiski, katrs naakamis buus labaaks. Vienigais, ir veerts mineet gadiijumus, ja nu tieshaam kaadam modelim ir konstateeti kaadi buutiski defekti. Kaada jeega striideeties par to, kursh razhotajs ir labaaks? Visas atshkjiriibas var ierindot paaris teikumu apjomaa, uz lietaam skataas principos. savukaart, ja paskataas ur tiem, kas ir profesinaali nodarbinaati fotograafi, cik ir taadu, kas speej korekti un preciizi diskuteet par fotograafiju, par taas buutiibu un daudzaam plashaam lietaam, kas buutu iespeejamas maakslas pasaulee? Tas nav nemaz tik liels skaits cilveeku. Jo patiesiais izgliitiba slimenis nelajuj to darit. JO praataa valda taa pati tehnokraatija. Un arii, labaakajaa gadiijumaa.
...nav aktuāli 
